Publiskos līdz šim nezināmu fotogrāfiju par 1949. gada 25. marta deportāciju

© Kaspars Krafts/F64 Photo Agency

1949. gada deportāciju atceres dienā 25. martā Latvijas Okupācijas muzejs nodos sabiedrības apskatei unikālu, līdz šim vēl nepublicētu fotogrāfiju, kura ataino 1949. gada 25. marta deportāciju. Fotogrāfijā redzama latviešu ģimene Ventspils dzelzceļa stacijā īsi pirms vagonu ešelonu ar 1161 cilvēkiem aizveda no Latvijas.

Uz vagonu fona redzama Kroju ģimene - vecāki Marta un Vilis, kā arī viņu meitas Valija un Maiga. Trešā meita Rasma tika ievietota citā vagonā, jo paņemta no Ventspils pilsētas. Ceturtā meita Olga ar divgadīgo meitiņu Virgīniju bija vienīgās no ģimenes, kuras netika izsūtītas un palika Latvijā. Kroju ģimeni deportēja uz Omskas apgabala, Šerbakuļas rajonu, Borisovskas ciemu un no izsūtījuma atbrīvoja tikai 1958. gadā. Vecākiem Martai un Vilim bija aizliegts atgriezties Latvijā, un viņi mira Sibīrijā, meitas atgriezās Latvijā.

Ģimene fotogrāfiju meitai un māsai Olgai atsūtīja 1950. gadu sākumā. Okupācijas muzejam savukārt to aizvadītajā gadā dāvināja Virgīnija Krebs. Savās viņa stāstīja, ka mamma par izsūtītajiem vecākiem un māsām runājusi nelabprāt. Tikai pieaugušā vecumā Virgīnija mazpamazām uzzinājusi, ka radinieki ir izsūtījumā un kādēļ tā ir noticis. Arī pēc tam, kad mātes māsas atgriezušās Latvijā, kontaktēšanās nebija viegla, jo atšķirtībā pavadītie gadi darījuši savu.

Deportācijas bija slepenas padomju okupācijas režīma operācijas, kuras fotografēt vai filmēt bija aizliegts, tādēļ labi saprotams ir fakts, ka šīs fotogrāfijas autors nav zināms. Attēls uzņemts ar PSRS platfilmas fotoaparātu “KOMSOMOLEC”. Iepriekš zināmas trīs fotogrāfijas, kas saistītas ar 1949. gada 25. marta deportāciju, uzņemtas Stendes stacijā. To autors ir tobrīd jaunais puisis Jānis Indriks.

Jauniegūtās fotogrāfijas simboliska publiskošana notiks pirmdien, 25.martā plkst. 15.00 Latvijas Okupācijas muzejā, Raiņa bulvārī 7. Pasākumā tiks demonstrēti arī dokumentāli videointerviju kadri. Aicināti represētie, mediju pārstāvji.

Latvijā

Augstākā tiesa (AT) atteicās ierosināt kasācijas tiesvedību, tādējādi stājās spēkā notiesājošs spriedums, ar kuru mobilo telefonu zaglim piespriesta brīvības atņemšana uz trīs gadiem, aģentūru LETA informēja AT.

Svarīgākais