Satiksmes ministrijai (SM) būs rūpīgi jāizvērtē dotāciju piešķiršana par sabiedriskā transporta pakalpojumiem Rīgā, jo nav novērsti riski, kas saistīti ar SIA "Rīgas satiksme" uzņēmuma prestiža atjaunošanu un kreditoru pārliecināšanu par uzņēmuma veiksmīgu darbību, pastāstīja satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP).
Linkaits šodien tikās ar Rīgas mēru Nilu Ušakovu (S) un pārrunāja divus jautājumus - pirmkārt, "Rīgas satiksme" esošo finansiālo stāvokli, domes redzējumu par "Rīgas satiksmes" tālāko darbību un saistībā ar to Eiropas Savienības (ES) lielo projektu īstenošanu, un, otrkārt, sadarbības atsākšanu par "Rail Baltica" jautājumiem starp Rīgas domi un SM.
"Secinājām, ka mums viedokļi atšķiras par to, kā "Rīgas satiksme" tiek pašlaik pārvaldīta un kādi varētu būt riski attiecībā uz darbību pašlaik un nākotnē. Mēs saredzam riskus saistībā gan ar ES projektu īstenošanu, gan ar uzskaiti un atskaiti par valsts piešķirtās dotācijas izmantošanu. Saredzam arī riskus kapitālsabiedrības pārvaldē," pauda ministrs, stāstot, ka nav novērsti arī tie riski, kas ir saistīti ar uzņēmuma prestiža atjaunošanu un ar kreditoru pārliecināšanu par uzņēmuma veiksmīgu darbību nākotnē.
"Līdz ar to arī mums kā valsts dotācijas piešķīrējiem ļoti rūpīgi jāizvērtē, kā mēs turpmāk varam maksāt par "Rīgas satiksmes" pakalpojumiem un būt pārliecināti, ka uzņēmums pildīs uzliktās saistības," uzsvēra Linkaits.
Viņš stāstīja, ka "ņemot vērā "Rīgas satiksmes" reputācijas problēmas", attiecībā uz lielajiem ES projektiem SM redz lielus riskus gan neiekļauties paredzētajos termiņos, gan arī riskus saņemt ES finansējumu šiem projektiem.
"Mēs piedāvājām dažādus risinājumus, kā Rīga varētu īstenot citus projektus, kā varētu saņemt papildus līdzekļus to projektu vietā, kuru īstenošana pašreiz ir problemātiska. Mēs piedāvājām, piemēram, īstenot projektus samazinātā apjomā, piedāvājām palielināt finansējumu Torņakalna multimodālā pārsēšanās punkta projektam, piedāvājām arī citus variantus, kā "zaļo" autobusu iegāde, trolejbusu papildus apjoma iegāde. Mums prātā ir arī citi risinājumi, piemēram, arī velo infrastruktūras atbalsta projekti, kurus varētu piedāvāt pilsētai. Diemžēl dzirdīgas ausis par šiem jautājumiem nesasniedzām," skaidroja Linkaits.
Jautāts, vai Ušakovs piedāvājis kādus risinājumus esošo problēmu risināšanai, Linkaits teica, ka "Rīgas domes vadība vēl joprojām dzīvo savā sapņu un iedomu pasaulē, cerot, ka visas problēmas atrisināsies pašas no sevis un viss, ko viņi ir iecerējuši, īstenosies".
Tikmēr Ušakovs aģentūrai LETA pauda, ka Rīgas dome ir atvērta ministra izteiktajām idejām. "Vienlaikus jāatzīmē, ka finansējums šiem projektiem tika piedāvāts ar nosacījumu atteikties no Skanstes tramvaja projekta. Savukārt piedāvājumam atteikties no Skanstes tramvaja Rīgas dome nevar piekrist. Protams, es ar izpratni uztveru Linkaita kunga pilsonisko pozīciju pret šo projektu, ko viņš konsekventi uztur, taču, ja skatāmies uz pilsētas tālāko attīstību un novērtējam to darbu, kas jau ieguldīts, es nevaru piekrist no tā atteikties," sacīja Ušakovs.
Jau vēstīts, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) sācis kriminālprocesu saistībā par trim "Rīgas satiksmes" iepirkumiem, kas saistīti ar transportlīdzekļu iegādi. Reaģējot uz korupcijas skandālu, arī uzņēmuma kreditori lūdza nekavējoties sniegt skaidrojumus par radušos situāciju.
Reaģējot uz KNAB operatīvajām darbībām, visi pieci "Rīgas satiksmes" valdes locekļi iesniedza Rīgas mēram Ušakovam atlūgumus. Par pagaidu valdes vadītāju pērnā gada decembrī tika iecelts bijušais satiksmes ministrs Anrijs Matīss, kurš rosināja veikt uzņēmumā auditu.
Kompānijas "Ernst&Young" audits atklāja, ka pēdējo gadu laikā nesaimnieciski pieņemtu lēmumu rezultātā uzņēmumam nodarīti desmitiem miljonu eiro lieli zaudējumi. Tāpat vairāku miljonu eiro zaudējumus uzņēmumam rada noslēgtie sadarbības līgumi ar "Rīgas karti" un "Rīgas mikroautobusu satiksmi".
Marta sākumā Matīss uzņēmuma valdes vadītāja amatu atstāja, norādot, ka Rīgas dome viņam nesniedz atbalstu to kapitālsabiedrības problēmu risināšanā, kas nav paša uzņēmuma pārziņā un kuru novēršana ir iespējama tikai ar pašvaldības lēmumiem.
Rīgas mērs Matīsa vietā iecēla ilggadējo domes darbinieku Ernestu Saulīti, kurš norādījis, ka būtu gatavs pilnībā lauzt līgumu ar "Rīgas mikroautobusu satiksmi", ja KNAB pierādītu koruptīvas iepriekšējās vienošanās, piemēram, par braukšanas tarifu apmaksu un maršrutu sadali, kas pašvaldības uzņēmumam būtu radījušas finansiālus zaudējumus.
Tāpat ziņots, ka Rīgā pašreiz plānots realizēt trīs lielos ES projektus - Skanstes tramvaja būvniecība, Torņkalna multimodālā satiksmes mezgla izbūve un dzelzceļa līnijas "Rail Baltica" celtniecība.