Turpinām apskatu par Rīgas daudzdzīvokļu māju apbūves īpatnībām. 464. sērijas mājas visvairāk tika būvētas Iļģuciemā, Ķengaragā, Purvciemā un Imantā. Šīs sērijas mājām ir tikai pieci stāvi un trīs dzīvokļi vienā stāvā katrā kāpņu telpā.
Arhitektūras docents Jānis Rubīns grāmatā Rīgas dzīvojamais fonds 20. gadsimtā rakstīja, ka 1957. gadā Latvijā plašāk un organizētāk nekā līdz tam tika izvērsta dzīvokļu celtniecība. Lai varētu būvēt ātrāk un efektīvāk, izmantoja lielgabarīta elementus. Galvenā novitāte bija lielo paneļu ražošana. Latvijā lielo paneļu ražošanas sagatavošana aizņēma divus gadus, un 1959. gads tiek uzskatīts par lielpaneļu dzīvojamo māju celtniecības aizsākumu Latvijā.
Par lietuviešu projektu tas tiek dēvēts kaut kādas dīvainas inerces dēļ, jo Lietuvā un Latvijā būvētie 464. sērijas nami ir atšķirīgi. Rīgā ir savs lietuviešu projekts. Sākumā tas bija tikai cehs, bet drīz kļuva par Rīgas ēku celtniecības kombinātu, kas ražoja 464. sērijas piecstāvu namus līdz 1980. gadam. Tad sākās 119. sērijas deviņstāvu namu ražošana. Rīgā 464. sērijas namos ir aptuveni 50 000 dzīvokļu.
Šīs sērijas ēkas ir kā universālais kareivis, jo bijušajā Padomju Savienībā tām ir vairāki simti modifikāciju un ēkas tika pielāgotas pat seismiski nedrošiem rajoniem. Ēkas būvētas no keramzītbetona paneļiem (sienām), minimālisma stilā, bez rotājumiem. Šīs sērijas mājās dzīvokļus pārplānot var, galvenokārt savienojot virtuvi ar vienu no istabām, bet lielu iespēju variēt gan nav. Dzīvokļos liekas platības nav, koridors ir neliels, virtuve maza, istabas izvietotas kompakti. Ēku nolietojuma dēļ ir jāatjauno inženierkomunikācijas un jumts - nereti augšējā stāva dzīvokļi un koplietošanas telpas applūst. Ēkām nav bēniņu telpas, tāpēc vasarā 5. stāva iedzīvotāji karst savos dzīvokļos, kur temperatūra var pārsniegt pat 30 grādu.
Rīgā pirmās 464. sērijas ēkas tika izmantotas Āgenskalna priežu rajona otrās kārtas veidošanai. Šīs sērijas ēku dzīvokļu plānojums bija uzlabots un uzskatāms par tipveida ēku otro paaudzi, jo tualete un vannas istaba ir nodalītas, kā arī samazināts caurstaigājamo istabu skaits. Istabas ir nelielas, bet šobrīd tas ir pat izdevīgi, maksa par apkuri nav astronomiska. Arī vidējās dzīvokļu ekspluatācijas izmaksas ir zemākas. Dzīvokļos ir salīdzinoši laba siltumizolācija, bet šuves starp paneļiem ir jāatjauno.
Veco lietuviešu projektu no jaunā var atšķirt pēc balkoniem un lodžijām. Jaunajā 464. sērijā ir lodžijas.
