"Rīgas satiksmei" atrod jaunu pagaidu vadītāju [papildināts]

Par pašvaldības SIA "Rīgas satiksme" (RS) pagaidu vadītāju Anrija Matīsa vietā iecelts pagājušajā nedēļā uzņēmuma valdē apstiprinātais Ernests Saulītis no Rīgas domes Īpašumu departamenta, norāda Rīgas mērs Nils Ušakovs (S).

Viņš sacīja, ka par Matīsa lēmumu atstāt RS valdes priekšsēdētāja amatu uzzinājis vienīgi no plašsaziņas līdzekļiem. Pēc mēra domām, Matīsa lēmums bijis ļoti emocionāls, un viņam to ir grūti komentēt.

RS darbība un problēmu risināšana tikšot turpināta saskaņā ar iepriekš kopā ar Matīsu apstiprināto plānu.

Rīgas domes Īpašuma departaments šonedēļ izsludinās atklātu konkursu, lai izraudzītos kompāniju, kuras pienākums būs atlasīt jaunu RS valdi un padomi, pastāstīja Ušakovs.

Valsts ieņēmumu dienestā iesniegtā amatpersonu deklarācijas liecina, ka Saulītis 2000.gadu sākumā strādājis par policistu Rīgas pašvaldības policijā, bet 2001.gadā sācis karjeru Rīgas domes Īpašuma departamentā, kur sākotnēji bijis speciālists-inspektors, bet pēc tam Iepirkuma komisijas loceklis. Vēlāk Saulītis kļuva par Īpašuma nodrošināšanas pārvaldes priekšnieku, bet patlaban ir Nekustamā īpašuma pārvaldes priekšnieka vietnieks.

Amatpersonas deklarācija par 2018.gadu vēl nav pieejama, bet 2017.gada deklarācija liecina, ka Saulītis papildus strādājis par Rīgas domes Vidi degradējošu būvju komisijas locekli un Publiskā iepirkuma komisijas locekli. Tāpat viņš darbojies kā lektors augstskolā "Turība" un darbojies Latvijas Grāmatvežu asociācijā.

Saulīša īpašumā 2017.gadā bija 2009.gada izlaiduma automašīna "Subaru". Tāpat viņam piederēja dzīvoklis un kopīpašumā zeme. Viņa parādsaistības 2017.gadā bija 16 413 eiro, bet uzkrājumi dažādās valūtās - 12 310 eiro.

Kā ziņots, līdzšinējais RS valdes pagaidu vadītājs Matīss nolēmis amatu pamet, jo Rīgas dome nesniedzot atbalstu to kapitālsabiedrības problēmu risināšanā, kas nav paša uzņēmuma pārziņā un kuru novēršana ir iespējama tikai ar pašvaldības lēmumiem.

Skaidrojot savu lēmumu atstāt RS pagaidu valdes vadītāja amatu, Matīss aģentūrai LETA sacīja, ka lielāks pašvaldības atbalsts būtu nepieciešams, piemēram, apstiprinot jauno biļešu pašizmaksu, pārskatot RS un "Rīgas mikroautobusu satiksmes" maršrutus, lemjot par tarifu maiņu un citām praktiskām lietām.

"Daudzas lietas nav tikai RS kompetencē, piemēram, maršrutu pārskatīšana ar "Rīgas mikroautobusu satiksmi"," uzsvēra Matīss, "tāpat arī auditoru ziņojumā konstatētie trūkumi - tie būtu jānovērš, bet akcionārs atsūta mums audita ziņojumu atpakaļ un liek pašiem izstrādāt priekšlikumus. Mums nav atbalsta izdevumu samazināšanas jomā, līgumu pārskatīšanas jomā, un uzņēmums pats to atrisināt nevar. Tāpat arī akcionāram jāpieņem lēmums par zaudējumu piedziņu no bijušās valdes un to nevar dot darīt man."

Matīsa vērtējumā, smaga sadarbība veidojas arī ar domes institūcijām, piemēram, Licencēšanas komisiju un departamentiem. "Ar jaunās pašizmaksas saskaņošanu cīnāmies jau divus mēnešus. Katru reizi mums prasa kaut kādus jaunus dokumentus klāt un tas neliecina par atbalstu. Agrāk to apstiprināja uzreiz, bet tagad mums iet kā pa celmiem," stāstīja RS pagaidu vadītājs.

Kopumā Matīss RS gan novērtēja kā ļoti labu uzņēmumu, kuru ir iespējams savest kārtībā, "izrevidējot visas pēdējos gados sastrādātās lietas", taču to varot izdarīt tikai roku rokā ar pašvaldību un tās vadību.

Aizvadītajā nedēļā Rīgas mērs un RS akciju turētājs Nils Ušakovs (S) paziņoja, ka RS no pašvaldības puses šogad tiks piešķirta 130 miljonus eiro dotācija, kas esot pietiekami, lai uzņēmumam nedraudētu maksātnespēja. Toreiz Matīss pauda, ka ar šo naudu šogad pietiks un papildus līdzekļus prasīt domei nevajadzēs, taču tagad viņš apgalvo, ka uzņēmuma finanšu stabilizēšana būs iespējama, tikai veicot visus rosinātos optimizācijas pasākumus.

"Ja lemtos optimizācijas pasākumus atliks, tad, visticamāk, jau šogad būs jāprasa papildu finansējums. Piemēram, sakārtojot sadarbību ar "Rīgas mikroautobusu satiksmi", plānojām, ka mēnesī ietaupīsim ap 350 000 eiro. Šie plānotie ietaupījumi ir ierēķināti, prasot dotāciju. Ja šos pasākumus atliks, vajadzēs vēl līdzekļus," skaidroja Matīss.

Komentējot savu turpmāko profesionālo darbību, Matīss norādīja, ka pēc pēdējo trīs mēnešu saspringtā darba nolēmis nedaudz atpūsties, taču vēlāk "raudzīsies pēc jauniem izaicinājumiem".

Matīss šajā amatā viņš tika iecelts pērn 13.decembrī, ieņemot no amata atstādinātā bijušā vadītāja Leona Bemhena vietu, kuram ir piemērots aizdomās turētā statuss Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja lietvedībā esošajā kriminālprocesā par "Rīgas satiksmes" iepirkumiem.

Reaģējot uz KNAB operatīvajām darbībām, visi RS valdes locekļi iesniedza atlūgumus. Savukārt Ušakovs iecēla pagaidu valdi triju cilvēku sastāvā, par tās vadītāju izvēloties Matīsu, kā arī tajā iekļaujot Edmundu Zivtiņu un Jāni Geduševu.

Aizvadītajā nedēļā Zivtiņš un Geduševs tika nomainīti ar jauniem valdes locekļiem - Rīgas domes Īpašumu departamenta Nekustamā īpašuma pārvaldes priekšnieka vietnieku Ernestu Saulīti, Rīgas domes Finanšu departamenta Administratīvās pārvaldes priekšnieku, departamenta direktora vietnieku Juri Švanderu, kā arī satiksmes ekspertu Jāni Meirānu. Tāpat darbu valdē turpina bijušais Pilsētas attīstības departamenta direktora pienākumu izpildītājs Armands Krauze.

Matīss ir izteicies, ka divi no trim ieceltajiem cilvēkiem esot vērtējami kā profesionāļi, bet trešais gan esot "iesūtīts, lai torpedētu procesu". Šī valdes locekļa vārdu Matīss atteicās nosaukt, bet viņa pirmais uzdevums esot bijis sagatavot atrunas Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai, kāpēc tai nevar atklāt RS audita rezultātus.

Jau 19.februārī RS pagaidu valde bija vērsusies pie akcionāra, jo uzņēmumam bija vērojamas maksātnespējas pazīmes. 1.martā tika sasaukta RS akcionāru sapulce un rasti pagaidu risinājumi līdz Rīgas budžeta apstiprināšanai. Jau pirms šīs akcionāru sapulces Matīss tika pieļāvis iespēju atkāpties, sakot, ka "nav nekāds mēslu izvedējs", kurš varētu izstrēbt visu, kas "Rīgas satiksmē" sadarīts, tomēr pēc tikšanās ar Ušakovu tika paziņots, ka Matīsam esot viss Ušakova atbalsts un viņš turpināšot vadīt uzņēmumu. Jau pēc piecām dienām Matīss tomēr pieņēma lēmumu darbu uzņēmumā neturpināt.