Matīss tomēr paliek "Rīgas satiksmes" pagaidu vadītāja amatā

Ušakovs žurnālistiem sacīja, ka šodien ar Matīsu izrunājis daudzus jautājumus, kas saistīti ar uzņēmuma funkcionēšanu gan tuvākā, gan tālākā nākotnē un patlaban neesot iemeslu runāt par to, ka uzņēmumam draudētu nestabilitātes problēmas.

Viņš atkārtoti uzsvēra, ka Matīss darot "ārkārtīgi grūtu darbu" un daudzas lietas neuztvert emocionāli nemaz neesot iespējams.

Tāpat viņš norādīja, ka pēc sarunas ar medijiem abi ar Matīsu turpinās strādāt pie uzņēmuma šī gada budžeta veidošanas. "Rīt, "Rīgas satiksmes" akcionāru sanāksmē lemsim par uzņēmuma budžetu, skatot to kontekstā arī ar pašvaldības budžetu, kuru iecerēts pieņemt 27.martā," sacīja Ušakovs.

Pirms tikšanās ar mēru Matīss medijiem pauda, ka "nav nekāds mēslu izvedējs" un nevar izstrēbt visu, kas "Rīgas satiksmē" ir sadarīts pēdējo gadu laikā. Pirms tikšanās viņš arī izteicās, ka apsver domu darbu uzņēmumā atstāt. Taču nu Matīss domas mainījis.

"Mēs turpināsim strādāt un pirmā prioritāte ir, lai uzņēmums darbotos un rīdziniekiem būtu sabiedriskais transports," teica valdes vadītājs, piebilstot, ka attiecībā uz martā nepieciešamo finansējumu darbinieku algām esot vienošanās ar domi, ka tam nauda tiks atrasta.

Raugoties uz "Rīgas satiksmes" darbu nākotnē, Matīss uzsvēra, ka galvenais jautājums esot uzņēmuma šī gada budžets, par ko tikšot runāts piektdien, 1.martā. Viņš gan arī uzsvēra, ka "sarunas laikā nekas nav mainījies" un joprojām uzņēmumam esot daudz neatrisinātu problēmu.

"Katram cilvēkam ir kaut kādas robežas, ko viņš var un nevar izdarīt. Tādēļ ir jāvienojas. Ja ir abpusēja sapratne un atbalsts no akcionāra puses, tad var strādāt un visu risināt, ja atbalsta nav - tad tas ir pavisam cits stāsts, jo daudzas lietas "Rīgas satiksme" atrisināt nevar, un daudz kas ir runājams domes koridoros," sacīja Matīss. Ušakovs papildināja Matīsu, sakot, ka viņam esot viss viņa atbalsts.

Taujāts, vai tiešām visus šos gadus Ušakovs neko nav zinājis par auditorkompānijas ziņojumā atklātajām detaļām, mērs izvairījās, sakot, ka kopā ar valdi turpinās strādāt, lai uzņēmumu tagad sakārtotu.

Savukārt Matīss, taujāts par galvenajiem finanšu grūtību iemesliem, atzina, ka viena no lielākajām problēmām šobrīd ir nepieņemtais "Rīgas satiksmes" budžets. "Mēs strādājam ar 1/12 daļu no pagājušā gada budžeta un šī starpība pirmajos divos mēnešos jau ir radījusi zaudējumus. Aizvadīto gadu noslēdzām ar sešu miljonu eiro zaudējumiem un, ja šis finansējums tagad ir vēl mazāks nekā iepriekš, tad pilnīgi loģiski, ka iestājas grūtības ar maksājumiem. Ir steidzami nepieciešams risināt jautājumu ar papildu naudas piešķiršanu," uzsvēra Matīss, piebilstot, ka šī gada budžets ir jāapstiprina tādā līmenī, lai uzņēmums varētu pildīt savas saistības.

Matīss gan noraidīja apgalvojumu, ka varētu būt gaidāms sabiedriskā transporta biļešu cenu kāpums. Vienlaikus viņš atzina, ka primārais iemesls grūtībām ir tas, ka pēdējos četrus gadus uzņēmuma aprēķinātā brauciena pašizmaksa nesedz reālās izmaksas.

Arī mērs uzsvēra, ka nav nekādas nepieciešamības runāt par biļešu cenu paaugstinājumu, jo pašvaldības uzdevums ir nodrošināt, lai cilvēki pēc iespējas vairāk izmantotu sabiedrisko transportu, kā arī, lai pilsētas budžets tiktu izveidots tā, ka tiek nodrošinātas visas līdzšinējās atlaides.

Komentējot, vai visus šos gadus ir zinājis, ka reālā brauciena pašizmaksa neatbilst aprēķinātajai, Ušakovs atbildēja izvairīgi, norādot, ka ir absolūti loģiski, ka četru gadu laikā pašizmaksa pieaug.

Ušakovs apgalvoja, ka visu uzņēmuma uzraudzību veicis atbilstoši likuma garam. To, vai bijusī uzņēmuma valde nav nodarbojusies ar "neloģisku naudas izpumpēšanu", mērs apgalvot nesteidzās, norādot, ka patlaban visi auditoru atzinumi tiek pētīti un analizēti, bet lēmumi par turpmāko rīcību vēl tikai sekos.

Arī Matīss norādīja, ka visi jautājumi par tiesvedībām jāpieņem kapitāldaļu turētājam, savukārt, jautājumi, kur atklāti pārkāpumi attiecībā uz iepirkumu komisijas darbu vai kādiem sadarbības līgumiem, jau tiekot risināti. "Piemēram, mēs vedam sarunas ar transportlīdzekļu piegādātājiem par sodu piedziņu. Vedam sarunas ar "Rīgas karti" un "Rīgas mikroautobusu satiksmi". Kur būs nepieciešams iesaistīt tiesu pārstāvjus, pagaidām pateikt nevar," teica Matīss, norādot, ka tieši lielā neskaidrība ir iemesls, kādēļ pagaidām vēl nav iespējams publiskot auditoru ziņojumu pilnā apjomā.

Matīss neslēpa, ka uzņēmuma "situācija ir ļoti bēdīga", zinot tā finansiālo stāvokli. "Skatāmies kaut vai uz to, ka mums tagad ir 1/12 daļa pērnā gada budžeta. Taču ir jāmaksā rēķini un algas. Jautājums ir - ja nav budžets, kā mēs to varam darīt. Protams, visām domes struktūrām vajag naudu, taču tai pat laikā mēs nevaram izdzīvot ar to, ar ko mēs nevarējām iztikt jau pērn. 130 miljonu eiro dotācijā ir minimums, kas mums nepieciešams. Plus, klāt vēl ir nācis sadarbības līgums ar "Rīgas mikroautobusu satiksmi", kas mums nodara vēl papildu sešu miljonu zaudējumus gadā," drūmo situāciju ieskicēja uzņēmuma pagaidu vadītājs.

Pēc Matīsa teiktā, arī kreditori gaidot jelkādu informāciju par uzņēmuma budžetu, lai saprastu uzņēmuma faktisko rīcībspēju.

Taujāts, vai Rīgas budžets vispār ir spējīgs šādu finansiālo slogu "pavilkt", mērs sacīja, ka pašvaldības un uzņēmuma valdes galvenais uzdevums patlaban esot atrast risinājumus šai situācijai, vienlaikus liekot noprast, ka papildu nauda atrasta tiks.

To, vai uzņēmuma valdē gaidāmas kādas izmaiņas, mērs solījās lemt pēc pašvaldības un "Rīgas satiksmes" budžeta pieņemšanas.

Pēc konferences abas amatpersonas atgriezās Ušakova kabinetā.

Kā ziņots, Matīss par "Rīgas satiksmes" pagaidu vadītāju tika iecelts pērn 13.decembrī, ieņemot no amata atstādinātā bijušā vadītāja Leona Bemhena vietu, kuram ir piemērots aizdomās turētā statuss Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) lietvedībā esošajā kriminālprocesā par "Rīgas satiksmes" iepirkumiem.

Pēc amata pienākumu pildīšanas sākšanas, Matīss ierosināja veikt "Rīgas satiksmes" auditu.

Auditā atklājies, ka, piemēram, seši miljoni eiro pārmaksāti degvielas iepirkumā ar firmu, kuras īpašnieki noslēpti ārzonās, tramvaju iegādei piešķirtais kredīts iztērēts algām, bet dārgās e-talonu sistēmas uzturēšanai iztērēti 40% no biļetēs iekasētās naudas, vēstīja žurnāls "Ir".

Auditori arī atklājuši, ka daļa no 50 miljonu eiro lielā kredīta, ko "SEB banka" piešķīra 20 zemās grīdas tramvaju iepirkumam, iztērēta algām, jo uzņēmumam vienkārši nebija naudas. Šo iztrūkumu pagaidu valde segusi ar pērn gada beigās Rīgas domei jau izprasīto papildu dotāciju 17 miljonu eiro apmērā. Nauda atlikta atpakaļ bankas kontā, un nevienam vairs neesot ļauts tai skarties klāt, žurnālam skaidrojis Matīss.

Savukārt aptuveni trīs miljoni eiro gan 2016., gan 2017.gadā pārmaksāti neizdevīgā degvielas iepirkumā. 2015.gada novembrī "Rīgas satiksme" par degvielas piegādi uz pieciem gadiem vienojās ar "RDZ Energy", kuras īpašnieki noslēpti Maltā un tālāk Britu Virdžīnu salās, vēstīja "Ir". Aptuveni pusi šīs kompānijas apgrozījuma veido ieņēmumi no "Rīgas satiksmes", bet tās patiesie labuma guvēji nav zināmi.

Iepriekš vēstīts, ka KNAB sāktais kriminālprocess ir saistīts ar trim "Rīgas satiksmes" iepirkumiem. Tiek izmeklēta amatpersonu kukuļošana un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana.

Viens no tiem ir "Rīgas satiksmes" 2016.gada zemās grīdas tramvaju iepirkums, kura kopējā summa bija 62 597 477 eiro. Šī iepirkuma rezultātā tika noslēgts līgums starp "Rīgas satiksmi" un Čehu uzņēmumu "Škoda Transportation" par 20 tramvaju piegādi.

Otrs ir 2013.gada "Rīgas satiksmes" rīkots iepirkums par trolejbusu piegādi, kura kopējā summa bija 131 646 135 eiro. Šajā iepirkumā uzvarēja Čehijas uzņēmums "Škoda Electric", saņemot tiesības piegādāt 125 trolejbusus.

Trešais iepirkums ir 2013.gadā "Rīgas satiksmes" veiktais iepirkums par autobusu piegādi 75 808 297 eiro apmērā. Tajā uzvarējis Polijas uzņēmums "Solaris Bus&Coach" un tas paredzēja Rīgai piegādāt 175 jaunus autobusus, visu piegādi noslēdzot 2019.gadā.

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa decembra sākumā sešām no septiņām šajā lietā aizdomās turētajām personām kā drošības līdzekli piemēroja apcietinājumu. Tie bija ilggadējais partijas "Gods kalpot Rīgai" biedrs, uzņēmējs Aleksandrs Krjačeks, "Rīgas satiksmes" Infrastruktūras uzturēšanas un attīstības departamenta direktors Igors Volkinšteins, Bemhens, Čehijas uzņēmuma "Škoda Transportation" amatpersona Vladislavs Kozaks, Māris Martinsons un uzņēmējs Edgars Teterovskis.

Savukārt Teterovska dzīvesbiedrei un Kozaka savulaik vadītā, nu jau likvidētā uzņēmuma "Tram Servis Riga" valdes loceklei Elīnai Kokinai jau sākotnēji tika piemērots ar brīvības atņemšanu nesaistīts drošības līdzeklis.

Krjačeks tika atbrīvots nedēļu pēc aizturēšanas. Februāra vidū pret 200 000 eiro lielu drošības naudu tiesa nolēma atbrīvot arī Bemhenu, pret 100 000 eiro - Volkinšteinu, bet pret 70 000 eiro arī Teterovski. Par visu trīs aizdomās turēto atbrīvošanu nauda jau samaksāta un viņi ieslodzījuma vietas ir pametuši.

Savukārt aiz restēm turpina atrasties Martinsons un Kozaks.

Reaģējot uz KNAB operatīvajām darbībām, visi "Rīgas satiksmes" valdes locekļi iesniedza atlūgumus. Savukārt Ušakovs iecēla pagaidu valdi triju cilvēku sastāvā, par tās vadītāju izvēloties Matīsu, kā arī tajā iekļaujot Edmundu Zivtiņu un Jāni Geduševu.