Nacionāļi deklarēšanos Rīgā grib padarīt mazāk pievilcīgu

© F64

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) sola novērst pārpratumus, kas radušies pēc tam, kad administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā iebalsoja Jāņa Dombravas priekšlikumu, kas nosaka, ka Rīgai jānodrošina vienlīdzīgi pakalpojumi, piemēram, atlaides sabiedriskajā transportā, visiem Latvijas iedzīvotājiem, neatkarīgi no to deklarētās dzīvesvietas. Esošās privilēģijas rīdziniekiem neatņemšot.

Iepazīstinot Saeimas deputātus ar savu priekšlikumu, J. Dombrava atgādināja: «Kad 1991. gadā bija jāveido barikādes, tad visi cilvēki, neatkarīgi no kura reģiona, devās uz Rīgu kā Latvijas galvaspilsētu, lai to aizsargātu (..) Rīga ir Latvijas galvaspilsēta, visu Latvijas pilsoņu galvaspilsēta, nevis tikai dažu.»

Deputātam nav pieņemami, ka Rīga dažādas atlaides piedāvā tajā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem, bet reģionos dzīvojošajiem Latvijas pilsoņiem par šiem pakalpojumiem jāmaksā pilna cena.

Pašlaik Latvijas iedzīvotājs, kas deklarējis savu dzīvesvietu Rīgā un ieguvis Rīdzinieka karti, saņem atlaides par pašvaldības autostāvvietu, sabiedriskā transporta un Rīgas dzemdību nama, kā arī citu pašvaldības un privātuzņēmumu pakalpojumiem. Tāpat rīdzinieki saņem dažādas atlaides nekustamā īpašuma nodoklim.

J. Dombrava uzsver, ka viņa priekšlikums nekādi neskar nekustamā īpašuma jautājumus, bet viņš vēlas panākt, lai arī Zilupes iedzīvotājam būtu tādas pašas tiesības pārvietoties pa valsts galvaspilsētu sabiedriskajā transportā vai iespēja izmantot Rīgas dzemdību nama pakalpojumus.

Atbildīgajā Saeimas komisijā viņa priekšlikumu noraidīja, bet Saeimā ar koalīciju veidojošo partiju pārsvaru balsojumā likumprojektā tas tika iekļauts.

Saskaņu pārstāvošais Rīgas mērs Nils Ušakovs uzskata, ka J. Dombravas priekšlikums ir nelikumīgs un pat amorāls. «Lēmums atņemt rīdziniekiem atlaides, ko paši rīdzinieki apmaksā, ir ne tikai pretlikumīgs, bet arī amorāls. Princips, pēc kura strādā pašvaldības, ir ļoti vienkāršs: cilvēki, kas deklarēti pašvaldībā, maksā nodokļus šai pašvaldībai, kā arī vēlē tieši šajā pašvaldībā. Un pašvaldība no šiem nodokļiem nodrošina sociālo palīdzību un atbalstu, atlaides un citas iespējamās privilēģijas.
Tā strādā pašvaldību sistēma gan Latvijā, gan visā Eiropā.
Nevar aizliegt Rīdzinieka karti, neaizliedzot tajā pašā laikā jūrmalnieka karti, daugavpilieša vai citu pilsētu iedzīvotāja karti,» pauž Rīgas mērs.

Nedaudz atšķirīgās domās ir viņa partijas biedrs, Saeimas deputāts Sergejs Dolgopolovs. Viņš uzsver, ka J. Dombravas priekšlikumam nav vietas administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā, taču ideja ir apsverama un iedzīvināma atsevišķā - Galvaspilsētas likumā, kurā skaidri nošķirami valsts un pašvaldības finansējamie pakalpojumi.

Savukārt risinājumu, kurā tiks labots juridiski neveiklais formulējums, J. Dombravas identificētajai problēmai sola vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce.

«Mēs no VARAM puses piedāvāsim juridiski korektu risinājumu deputāta korekti identificētai problēmai, proti, Latvijas iedzīvotāji Rīgas teritorijā saņem nacionāli nodrošinātus visiem nozīmīgus pakalpojumus un nedrīkstētu pastāvēt barjeras piekļuvei šiem pakalpojumiem. Otrajā lasījumā atbalstītā redakcija rada riskus, ka faktiski jebkuru Rīgas pašvaldības sniegtu pakalpojumu varētu pieprasīt citas pašvaldības iedzīvotājs, bet tāda nav bijusi arī deputāta iecere. Strādāsim pie juridiski korekta risinājuma uz trešo lasījumu,» sola ministrs.

Latvijā

Latvijā gadā ir 12 papildu brīvdienas (Lieldienās, Jāņos, Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienā, Latvijas Republikas Proklamēšanas dienā, Darba svētkos, Ziemassvētkos un Jaungadā). Lielākā daļa cilvēku, izņemot darbaholiķus, labprāt iegūtu vēl pāris papildu brīvdienas, piemēram, Lāčplēša dienu un 15. augustu. Arī darba nedēļa varētu būt īsāka. Ekonomisti gan krata pirkstu – papildu brīvdienas Latvijai izmaksājot dārgi.

Svarīgākais