Iekšlietu ministrs: Ušakovam jāuzņemas atbildība par notikumiem ap "Rīgas Satiksmi"

Pēdējie notikumi ap Rīgas pašvaldības uzņēmumu "Rīgas satiksme" neesot nejaušība, bet gan likumsakarība, par ko atbildība arī jāuzņemas Rīgas domes priekšsēdētājam Nilam Ušakovam (S), šorīt intervijā LNT raidījumam "900 sekundes" sacīja iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens (KPV LV).

Viņš savus uzskatus pamatoja ar to, ka gadiem ir bijusi nepārtraukta "Rīgas satiksmes" subsidēšana no pašvaldības budžeta un nekad nav bijis skaidrs, kur ieguldītā nauda palikusi. Viņaprāt, kriminālprocesā par "Rīgas satiksmes" iepirkumiem vēl būtu ļoti daudz jāvērtē un jāizmeklē.

Tomēr uz jautājumu, vai par šādiem faktiem no amata būtu jāatkāpjas Ušakovam, ministrs savā atbildē nebija viennozīmīgs, jo pēc viņa domām Latvijā kā tiesiskā valstī par vainīgu likuma pārkāpumos var atzīt tikai tiesa, tomēr no ētiskā viedokļa Ušakovam kā vadītājam būtu jāuzņemas atbildība un no amata jāatkāpjas.

"Diemžēl mums ar politiskās ētikas ievērošanu Latvijā nesokas, tā kā vajadzētu," piebilda ministrs.

Jau ziņots, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) 30.janvārī veiktās kratīšanas Rīgas mēra Nila Ušakova (S) darba vietā un dzīvesvietā veikta pašvaldības SIA "Rīgas satiksme" iepirkumu lietā, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

KNAB paziņojumā savā mājaslapā apstiprināja, ka kriminālprocess sākts pagājušā gada novembrī saistībā ar "Rīgas satiksmes" iepirkumiem, un šajā lietā birojs trešdien veica kratīšanas vairākās adresēs.

Ušakovs žurnālistiem apliecināja, ka KNAB darbinieki trešdien pie viņa veica kratīšanas - gan viņa darbavietā Rīgas domē, gan arī dzīvesvietā. Ušakova sieva un biroja vadītāja Iveta Strautiņa-Ušakova zināja teikt, ka lēmumā par kratīšanu veikšanu bijis redzams tikai Ušakova vārds.

Par lietas būtību politiķis gan atteicās runāt, uzsverot, ka plašākus komentārus sniegt nevar, jo ir parakstījies par informācijas neizpaušanu.

Pats Ušakovs aģentūrai LETA nekomentēja, saistībā ar kādu procesu kratīšana notikusi.

Politiķis uzsvēra, ka viņam nekāds statuss šajā procesā piemērots nav un liecināt KNAB viņš līdz šim neesot bijis. Vienlaikus viņš paziņoja, ka neatkarīgi no vakardienas notikumiem viņš neesot šaubījies, ka kādā brīdī viņam ar KNAB pārstāvjiem būs jātiekas.

Iepriekš arī vēstīts, ka saistībā ar sākto kriminālprocesu par trim "Rīgas satiksmes" veiktajiem iepirkumiem atkāpās visa "Rīgas satiksmes" valde, bet patlaban uzņēmumam iecelta pagaidu vadība. Tāpat pēc izskanējušās informācijas ap notikumiem "Rīgas satiksmē" no amata atkāpās Rīgas domes vicemērs Andris Ameriks (GKR). Mediji ziņoja, ka Amerika dzīvesvietā arī bija notikusi kratīšana, taču viņš nekādus komentārus par to nav sniedzis, uzverot, ka viņa sirdsapziņa ir tīra.

Jau ziņots, KNAB ir sācis kriminālprocesu saistībā ar trim "Rīgas satiksmes" veiktajiem iepirkumiem - par 2016.gada zemās grīdas tramvaju iepirkumu, kura kopējā summa bija 62 597 477 eiro, 2013.gada iepirkumu par trolejbusu piegādi, kura kopējā summa bija 131 646 135 eiro, kā arī 2013.gadā veikto iepirkumu par autobusu piegādi, kura kopējā summa bija 75 808 297 eiro.

Kriminālprocesā tiek izmeklēta amatpersonu kukuļošana un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana.

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa pērn decembra sākumā sešām no septiņām šajā lietā aizdomās turētajām personām kā drošības līdzekli piemēroja apcietinājumu. Pēc astoņu dienu apcietinājuma atbrīvots tika ilggadējais partijas "Gods kalpot Rīgai" biedrs, uzņēmējs Aleksandrs Krjačeks. Savukārt apcietināti joprojām ir "Škoda Transportation" amatpersona Vladislavs Kozaks, "Rīgas satiksmes" infrastruktūras uzturēšanas un attīstības departamenta direktors Igors Volkinšteins, bijušais "Rīgas satiksmes" valdes priekšsēdētājs Leons Bemhens, citos kriminālprocesos figurējošais uzņēmējs Māris Martinsons un uzņēmējs Edgars Teterovskis.

Savukārt Teterovska dzīvesbiedrei un Kozaka savulaik vadītā, nu jau likvidētā uzņēmuma "Tram Servis Riga" valdes loceklei Elīnai Kokinai piemērots ar brīvības atņemšanu nesaistīts drošības līdzeklis.

No KNAB skaidrotā izriet, ka kriminālprocess sākts par to, ka Čehijas un Polijas uzņēmumu pārstāvji, vienojoties ar Rīgas domes un "Rīgas satiksmes" atbildīgajām amatpersonām, kā arī ar "Rīgas satiksmi" saistītā uzņēmuma pārstāvjiem, noziedzīgo darbību īstenošanai piesaistīja fizisku personu un ar viņu saistītas personas. Šīs personas nodarbojās ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un nodrošināja finanšu plūsmu, piesaistot gan reāli darbojošos, gan arī fiktīvus uzņēmumus, tādējādi nodrošinot kukuļu maksāšanu Rīgas domes un "Rīgas satiksmes" atbildīgām amatpersonām saistībā ar trim iepirkumiem.

KNAB arī norādīja, ka biroja sāktajā kriminālprocesā kukuļu summas veido procenti no kopējās noslēgtā līguma summas. Darbs, lai precizētu kukuļa summas KNAB kriminālprocesā, turpinās. Tāpat KNAB nekomentē vai kāds statuss ir piemērots Rīgas domes amatpersonām.

"Nekā personīga" ziņoja, ka par katru Rīgai piegādāto trolejbusu, autobusu un tramvaju kukuļos maksāts vidēji 5-7%. Trīs iepirkumu summa kopā pārsniedz 270 miljonus eiro, tādejādi kukuļos varētu būt samaksāti 13,5-20 miljoni eiro.

KNAB iepriekš informēja, ka biroja un ārvalstu partnerdienestu sadarbība šajā jomā tika sākta nedaudz vairāk kā pirms gada, kad KNAB informēja Polijas Pretkorupcijas dienestu (CBA) un citus partnerdienestus par konkrētu personu, iespējams, noziedzīgu rīcību. Pamatojoties uz KNAB sniegto informāciju, CBA sāka savu kriminālprocesu. KNAB uzsvēris, ka CBA publicētā informācija par kukuli 800 000 eiro vērtībā ir provizorisks aprēķins, kuru CBA līdz šim ir konstatējuši, taču izmeklēšana šajā aspektā tiek turpināta un summas vēl var pieaugt.