Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā ir apkopota statistika par pacientu parādsaistībām. Pērn pacienti par slimnīcā saņemtajiem pakalpojumiem ir palikuši parāda 418 660 eiro, kas, salīdzinot ar 2017. gadu, kad parāda summa sasniedza 425000 eiro, ir par aptuveni 7000 eiro mazāk. Tomēr kopējais pacientu parāds kopš 2007. gada lielākajā universitātes slimnīcā ir sasniedzis 4,76 miljonus eiro.
„Gadu gaitā uzkrātā pacientu parādu kopsumma slimnīcai ir smaga nasta,” uzsver slimnīcas valdes priekšsēdētājs Imants Paeglītis, „Bet valstij joprojām nav mehānisma, kā to kompensēt, tāpēc jau pirmajā tikšanās reizē aicināšu jauno veselības ministri pievērst šai problēmai uzmanību. Ir skaidrs, ka no vienas daļas pacientu šos parādus vairs nav iespējams atgūt tā iemesla dēļ, ka šie cilvēki ir miruši, paliekot slimnīcai parādā 1,27 miljonus eiro.”
2018.gadā savas finansiālās saistības pret slimnīcu nenokārtoja 10803 cilvēki, bet kopējais parādnieku skaits ir sasniedzis 64859 cilvēku, no kuriem 8212 (13%) ir miruši.
Slimnīcas apkopotā statistika rāda, ka visvairāk - tādi pērn ir bijuši 5714 - pacienti ir palikuši parādā par Neatliekamās palīdzības klīnikā saņemtajiem pakalpojumiem, vidējā neapmaksātā rēķina summa ir 23.76 eiro. „Sabiedrībā joprojām pastāv maldīgs uzskats, ka visa neatliekamā palīdzība ir bez maksas,” stāsta stacionāra „Gaiļezers” galvenais ārsts Ēriks Kalniņš, „bet bez maksas, vienkāršoti runājot, ir tikai neatliekamās palīdzības „mašīna”, un arī tad, ja izsaukums ir bijis pamatots. Pacienti nereti ierodas pie manis ļoti neapmierināti, gatavi rakstīt sūdzības, jo nesaprot, kāpēc viņiem ir jāmaksā, ja reiz slimnīcā tika nogādāti ar neatliekamās palīdzības brigādi. Daudzi nav sapratuši, ka pat tad, ja slimnīcā cilvēks nonāk neatliekamā kārtā, viņam ir jāveic pacienta iemaksas par stacionārā saņemto neatliekamo palīdzību, ja vien viņš nepieder pie kādas no grupām, kuras no šo pacientu iemaksu veikšanas ar likumu ir atbrīvotas, piemēram, grūtnieces, 1. grupas invalīdi, Černobiļas seku likvidācijā iesaistītie politiski represētie, tuberkulozes slimnieki, trūcīgās personas u.c. - kopumā 18 grupas,” skaidrot Ē. Kalniņš.
Slimnīcas administrācija ar sapratni izturas pret pacientu grūtībām uzreiz samaksāt ārstēšanās izdevumus un meklē dažādus veidus, kā nākt pretim saviem pacientiem. Viens no tiem ir iespēja noformēt atlikto maksājumu, un summu par sniegtajiem pakalpojumiem samaksāt vēlāk vai pa daļām laika posmā līdz 1 gadam, ko daudzi arī izmanto. „Pacienti, kuriem izrakstīšanās brīdī ir grūtības samaksāt rēķinu, tiek lūgti neaiziet no slimnīcas, neatrisinot jautājumu par rēķina apmaksu, bet gan vērsties pie personāla un pārrunāt jautājumu par atliktā maksājuma noformēšanu,” aicina slimnīcas finanšu direktore Ieva Jauģiete.
Slimnīcai ir noslēgts līgums ar uzņēmumu „Intrum” par parādu ārpustiesas piedziņu, un pašlaik norit sarunas par sadarbības uzsākšanu ar vēl vienu šādu pakalpojumu sniedzēju. Piedziņas procesā izdodas atgūt aptuveni 23% no nodotajām lietām. Parādu piedziņas firmai informācija tiek nodota tikai pēc vairākiem mēnešiem, jo slimnīca dod laiku pacientiem pašiem rast iespēju apmaksāt rēķinu. „Esam saskārušies ar pacientu neapmierinātību, ka atgādinājumu par neapmaksāto rēķinu viņi saņem jau no parādu piedziņas firmas,” stāsta I. Jauģiete, „un izprotot situāciju, pērn uzsākām sūtīt atgādinājuma īsziņas par neapmaksāto rēķinu. To cilvēks saņem vēl pirms informāciju esam nodevuši parādu piedzinējiem. Vērtējam, ka šis atgādinājums ir viens no iemesliem, kāpēc pērn ir izdevies kaut nedaudz samazināt pacientu parāda summu.”