Bagātnieki, kuri Biķernieku kompleksās sporta bāzes vietā gribētu redzēt smalku villu ciematiņu, saņēmuši kārtējo kurvīti savā neveiksmīgajā biznesa plānā. Izglītības ministrija atteikusi abiem privāto zemes gabalu īpašniekiem atņemt nacionālās sporta bāzes statusu viņu zemesgabaliem.
Lēmums rakstveidā nosūtīts abiem ierosinātājiem. Jāatgādina, ka runa ir par diviem stratēģiski nozīmīgiem īpašumiem - 14,5 un 3,2 hektāru platībā.
Kopējā Biķernieku kompleksa platība sasniedz 170 hektārus
Taču tieši uz privātās zemes atrodas nozīmīgākā sporta bāzes infrastruktūra: tribīnes, daļa autošosejas trases, puse kartinga laukuma, daļa jaunās rallijkrosa trases, spīdveja stadions ar tribīnēm, visas atbalsta būves - boksi, noliktavas. Pēc valsts neatkarības atgūšanas denacionalizācijas procesa gaitā Biķernieku trases zemes tika neapdomīgi atdotas kādreizējiem īpašniekiem, nevis citādi kompensētas. Vēlāk tās, jau apvienotas divās zemesgrāmatās, nonāca divu ietekmīgu miljonāru - Gunta Rāvja un Igora Skoka - rokās. Mēģinot iedarbināt jau gadiem iestrēgušo biznesa plānu, kura sastāvdaļa ir traucējošā Biķernieku sporta kompleksa likvidācija, šoruden viņi pieprasīja atņemt nacionālās sporta bāzes statusu saviem īpašumiem. Taču Izglītības un zinātnes ministrija iedevusi kurvīti. Kā Neatkarīgajai vēsta preses dienests, pamatojums ir šāds:
«Ministrijas ieskatā, Biķernieku kompleksa sporta bāze ir vienots veselums, kas sastāv no vairākiem nekustamajiem īpašumiem (gan būvju, gan zemes īpašumiem), un tās darbība nepastarpināti ir saistīta ar nacionālās sporta bāzes statusam noteikto mērķi. Būves, kas atrodas uz konkrētajiem zemesgabaliem, ir cieši savienotas ar zemesgabalu, un tās nav iespējams atdalīt no zemesgabala, neietekmējot būves vai atdalāmā objekta būtību. Atņemot Biķernieku kompleksajai sporta bāzes daļai (atsevišķiem zemesgabaliem) nacionālās sporta bāzes statusu, tiktu ietekmēta Biķernieku kompleksās sporta bāzes pastāvēšana.» Tāds arī bija bagātnieku plāns - bez nacionālās nozīmes statusa īpašumiem viņi varētu jaukt nost to, kas traucē, un būvēt vietā to, ko gribas. Tomēr valsts arī nevar tā vienkārši atņemt šos īpašumus. Lai arī pirms daudziem gadiem atdoti pilnīgi bezatbildīgas valdības rīcības dēļ, tie šobrīd pieder privātīpašniekiem. Tā kā pārdot šo īpašumu par tirgus cenu viņi atsakās, vienīgais ceļš - piespiedu atsavināšana sabiedrības vajadzībām. Neatkarīgā jau rakstīja, ka Satiksmes ministrijas un CSDD juristi sākuši gatavot pamatojumu šādam risinājumam.
