Biķernieku trases glābšana būs jaunās valdības uzdevums
Satiksmes ministrijas un CSDD juristi pēta, kādā veidā atbrīvoties no Biķernieku kompleksās sporta bāzes savienības ar ietekmīgo uzņēmēju Gunti Rāvi, viņa kompanjonu Igoru Skoku un vēl dažiem apkārt trasei aplipušiem miljonāriem. Uzdevums, kā izrādās, ir komplicētāks, nekā sākotnēji šķita.
Tuvredzīgi veiktas denacionalizācijas procedūras dēļ valsts deviņdesmitajos gados atdeva daļu Biķernieku trases teritorijas bijušo zemes īpašnieku mantiniekiem, savukārt ietekmīgo miljonāru bariņš tālredzīgu mērķu vadīti šo zemi divtūkstošo gadu sākumā - pašā pirmskrīzes cenu buma laikā - pārpirka. Taču, kā Neatkarīgā jau vēstīja, nekustamo īpašumu burbulim pārplīstot, abas puses nonākušas strupceļā.
Saprātīgas izmaksas un minimālus riskus
Pie savrupmāju būvēšanas miljonāri netiek, jo Biķerniekiem ir nacionālās sporta bāzes statuss. Un arī pārdot valstij savu īpašuma daļu par milzu naudu nevar, jo valsts nemaz nedrīkst pārmaksāt objektīvo tirgus cenu. No otras puses - sabiedrība uz trases pārvaldniekiem izdara spiedienu atgūt trasi, jo sabiedrības vairākuma interesēs ir te sportot, izklaidēties, atpūsties, pastaigāties ar suņiem, nevis izmitināt Linezera krastā dažus desmitus Rāvja un Skoka biznesa partneru.
Tas, ka nacionālas nozīmes sporta objekta darbība nav savienojama ar privātīpašnieku interesēm, ir skaidrs jau daudzus gadus. Domstarpību dēļ jebkuri jauni attīstības virzieni tiek sabotēti un traucēti. Šobrīd viņi pieprasījuši atņemt Biķerniekiem nacionālās bāzes statusu, un iesaistītās ministrijas sacer visādus gudrus pamatojumus, lai šo ierosinājumu noraidītu. Juridiski vēl precīzākam būs jābūt pamatojumam, ar kādu miljonāru īpašums tiks atsavināts sabiedrības vajadzībām. Ir speciāls likums, kas regulē atsavināšanas procedūru. Satiksmes ministrijas un Ceļu satiksmes drošības direkcijas juristi pašlaik pēta, kā atgūt trasi valsts īpašumā ar saprātīgām izmaksām un minimāliem tiesvedības riskiem. Par to, ka tiesāties nāksies, šaubu tikpat kā nav. Taču arī citas izejas nav, jo saprātīgiem šķiršanās noteikumiem, vienojoties par šābrīža tirgus cenu, privātīpašnieki nepiekrīt. Tātad atliek tikai piespiedu metode.
Kā gudri atsavināt
Atsavināšanu sabiedrības vajadzībām ierosina un veic valsts pārvaldes iestāde vai pašvaldība.
Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likumā noteikts, ka «nekustamo īpašumu atsavina valsts aizsardzības, vides aizsardzības, veselības aizsardzības vai sociālās nodrošināšanas vajadzībām, sabiedrībai nepieciešamu kultūras, izglītības un sporta objektu, inženierbūvju un inženierkomunikāciju būvniecībai vai transporta infrastruktūras attīstībai, kā arī citu sabiedrības vajadzību nodrošināšanai, ja šis mērķis nav sasniedzams ar citiem līdzekļiem». Atsavināšanu sabiedrības vajadzībām ierosina un veic valsts pārvaldes iestāde vai pašvaldība. Tātad juristiem jāizdomā, kas konkrēti to darīs - CSDD kā kompleksa apsaimniekotājs, Satiksmes ministrija, Izglītības un zinātnes ministrija, kas atbild par sporta politiku, vai Ministru kabinets. Tas ir svarīgi, lai saprastu, kas būs maksātājs un no kāda avota - CSDD vai ministriju budžeta. Vai varbūt ar speciālu valdības piešķīrumu. Jo jāmaksā būs pilnīgi noteikti. Cena izrietēs no sertificēta vērtētāja veikta novērtējuma, ņemot vērā tirgus vērtību un nekustamā īpašuma īpašniekam nodarītos zaudējumus.
Trase apliecina nozīmību
Tā kā piespiedu atsavināšana notiek uz atsevišķa likuma pamata, galīgo lēmumu teiks Saeima. Dokumenti, lai šo komplicēto procedūru varētu uzsākt, pamazām jau tiek gatavoti. Satiksmes ministrs Uldis Augulis paziņojis, ka Biķernieku trases iznīcināšana netiks pieļauta, bet, protams, Saeimas vēlēšanas un no tām izrietošā jaunās valdības gaidīšana piešķir papildu stresu šajā stāstā. Šobrīd taču nevar zināt, cik augstu tās politisko prioritāšu sarakstā būs sports un sabiedrības veselība.
Tikmēr pati trase ar pozitīvu statistiku pilnībā apliecina savu sabiedrisko nozīmību. Šogad Biķerniekos aizvadīts rekordliels sacensību skaits - 73 sacensības, kas ir lielākais skaits visā trases pastāvēšanas vēsturē, tajā skaitā pie mums notikuši divi augstākā līmeņa pasaules čempionāta posmi rallijkrosā un spīdvejā. Bet no mačiem un treniņiem brīvajās dienās trase ir atvērta riteņbraucējiem, skrējējiem un visiem citiem aktīva dzīvesveida piekritējiem. Simtiem un tūkstošiem rīdzinieku. Tas ir svarīgāk par dažu bagātnieku labsajūtu.