"Maxima" un "Re&Re" noliedz apsūdzības Zolitūdes traģēdijā; lielveikals uzņemas morālo atbildību
Gan SIA "Maxima Latvija", gan sabrukušā lielveikala galvenais būvnieks SIA "Re&Re" nepiekrīt valsts apsūdzības viedoklim par uzņēmumu atbildību Zolitūdes traģēdija, ceturtdien notikušajā tiesas sēdē liecināja abu uzņēmumu pārstāvji.
"Re&Re" vārdā liecības nolasīja Kaspars Krūmiņš, kurš skaidroja, ka valsts apsūdzība, nododot lietu tiesai, ir norādījusi, ka traģēdija ir saistīta ar nelikumībām, kas veiktas uzņēmuma interesēs. Krūmiņš tiesai norādīja, ka "absurdi būtu uzskatīt, ka būvkompānijas interesēs būtu ēkas sagrūšana".
Tāpat "Re&Re" pārstāvis uzsvēra, ka uzņēmums neuzskata, ka lietā apsūdzētais būvdarbu vadītājs Staņislavs Kumpiņš būtu veicis viņam inkriminēto noziegumu jeb strādājis nolaidīgi.
Savukārt "Maxima Latvija" vārdā liecības tiesā nolasīja uzņēmuma pārstāve Elīna Stībele.
Savās liecības viņa lielākoties atkārtoja "Maxima Latvija" bijušās vecākās darba drošības speciālistes Innas Šuvajevas liecībās sacīto, uzsverot, ka sagruvušā veikala darbinieki rīkojušies atbilstoši spēkā esošajām instrukcijām. Stībele arī vairākkārt slavēja Šuvajevas kompetenci darba aizsardzības jomā.
Komentējot "Maxima Latvija" juridisko atbildību, Stībele atsaucās uz Augstākās tiesas (AT) 25.aprīļa spriedumu, kurā ir iekļauta atziņa, ka jumta nogruvums atradās ārpus "Maxima Latvija" kontroles. Tāpat viņa norādīja, ka ugunsgrēka trauksmes uzdevums ir signalizēt par ugunsgrēka risku, nevis par ēkas sabrukšanu. Šādi argumentējot, viņa uzsvēra, ka ugunsgrēka trauksmes atskanēšana nedaudz vairāk nekā stundu pirms lielveikala sabrukšanas bijusi vienkārša sagadīšanās.
Stībele arī liecināja, ka uzņēmums "Maxima Latvija" uzreiz pēc traģēdijas sāka nodrošināt nepieciešamo palīdzību gan glābējiem, gan cietušajiem, kā arī izmaksāja kompensācijas bērniem, kuriem viens vai abi vecāki gāja bojā traģēdijā. Tāpat viņa izcēla to, ka šobrīd "Maxima Latvija" ir noslēgusi vienošanos ar 52 no 54 bojāgājušo ģimenēm par 100 000 eiro lielas kompensācijas izmaksu katrai ģimenei.
Savās liecībās Stībele atkārtoti uzsvēra, ka kompensācijas tika izmaksātas nevis tādēļ, ka "Maxima Latvija" uzņemtos juridisku atbildību, bet gan tāpēc, ka tā uzņēmās cilvēcisku un morālu atbildību par traģēdiju.
Tiesas sēdes sākumā prokuratūra arī lūdza nolasīt dažas Šuvajevas pirmstiesas procesa laikā sniegtās liecības, kas valsts apsūdzības uzturētāju ieskatā bija pretrunā ar Šuvajevas trešdien liecināto.
"Veikala jumta iegruvums 2013. gada 21. novembrī Zolitūdē bija lielākā traģēdija neatkarīgās Latvijas pastāvēšanas vēsturē, kam nebija gatavs neviens. Visai Latvijas sabiedrībai, tostarp "Maxima Latvija" un tās darbiniekiem, tas bija šoks. "Maxima Latvija" apzinās un uzņemas morālo atbildību par saviem darbiniekiem un apmeklētājiem un ir aktīvi rīkojusies, lai sniegtu visu nepieciešamo atbalstu traģēdijā cietušo un bojā gājušo ģimenēm, būtu divkārši droši par darbinieku un klientu drošību, kā arī aktīvi sadarbojusies ar valsts institūcijām, lai samazinātu jebkādus drošības riskus. "Maxima Latvija" sniegtais atbalsta apmērs cietušajiem pašlaik sasniedz gandrīz 9 miljonus eiro, ietverot atbalstu gan bērniem, kuri zaudējuši vecākus, gan bojāgājušo tuviniekiem un fiziski cietušajiem.Ne uzņēmumam, ne tā darbiniekiem nebija iespējams paredzēt, ka sabruks jaunās ēkas jumts. Traģēdijas dienā darbinieki rīkojās saskaņā ar uzņēmuma iekšējām instrukcijām, kas atbilda tolaik spēkā esošajai likumdošanai, tādēļ "Maxima Latvija" nevar piekrist prokuroru izvirzītajiem pārmetumiem. Viltus ugunsdrošības signalizācijas trauksme bija nejauša un varēja vēstīt tikai un vienīgi par ugunsbīstamības draudiem," paziņojumā medijiem raksta lielveikals.
Tāpat šodienas tiesas sēdē bija iespēja liecināt juridiskajām personām - būvuzraudzības uzņēmumam "CM Consulting" un projektēšanas uzņēmumam "HND Grupa". "CM Consulting" pārstāvis Helmuts Kols tiesai norādīja, ka uzņēmums neatzīst savu vainu, savukārt "HND Grupas" pārstāvis, apsūdzētais Ivars Sergets norādīja, ka uzņēmums izmantos tiesības neliecināt.
Tiesas sēdes noslēgumā prokuratūra lūdza tiesu pasludināt pārtraukumu, lai valsts apsūdzības uzturētāji varētu iepazīties ar šodienas liecībām un lemt par tālāku rīcību. Tiesa šo lūgumu apmierināja un pasludināja pārtraukumu līdz 6.novembrim plkst.10, kad atsāksies lietas skatīšana.
Jau vēstīts, ka tiesā tiek izskatīta krimināllieta par 2013.gada 21.novembrī Zolitūdē notikušo traģēdiju, kad, sabrūkot lielveikalam "Maxima", dzīvību zaudēja 54 cilvēki, bet vairāki desmiti guva smagus ievainojumus.
Būveksperti secinājuši, ka traģēdija notika, jo bija nepareizi aprēķinātas jumta konstrukciju slodzes, tādēļ tas iegruva. Prokuratūra deviņām personām apsūdzības uzrādījusi par būvniecības noteikumu pārkāpšanu, valsts amatpersonas pienākumu nepildīšanu, nonāvēšanu aiz neuzmanības un darba aizsardzības noteikumu pārkāpšanu.
Prokuratūra apsūdzības par būvniecības noteikumu pārkāpšanu, kā rezultātā sabruka ēkas daļa, kas izraisīja smagas sekas, izvirzījusi piecām personām.
Šīs personas ir ēkas būvinženieris Sergets, veikala projekta būvekspertīzes veicējs Andris Gulbis, būvuzraugs Mārtiņš Draudiņš, lielveikala projekta autors arhitekts Andris Kalinka un uzņēmuma "Re&Re" būvdarbu vadītājs Staņislavs Kumpiņš.
Prokuratūra Sergetam, Gulbim, Draudiņam, Kalinkam un Kumpiņam apsūdzības uzrādījusi arī par nonāvēšanu aiz neuzmanības. Savukārt trīs Rīgas pilsētas būvvaldes darbiniekiem - Jānim Balodim, Juridiskās nodaļas Būvniecības uzraudzības nodaļas ekspertei Marikai Treijai un būvinspekcijas priekšnieka vietniecei Aijai Meļņikovai - izvirzītas apsūdzības par valsts amatpersonas pienākumu nepildīšanu, kas izraisījusi smagas sekas.
Būvvaldē patlaban vairs nestrādā Balodis un Treija. Krimināllietā, kuru skata Zemgales priekšpilsētas tiesa, apsūdzēta ir arī "Maxima" darbiniece Šuvajeva.
Valsts apsūdzības uzturētājiem pabeidzot lasīt apsūdzību, neviena no deviņām apsūdzētajām personām savu vainu inkriminētajos noziegumos neatzina.