Popularitāte iegūta, jāprot to noturēt

© Kaspars Krafts, f64

Tieši pirms gada aizklātā balsojumā par Nila Ušakova iecelšanu Rīgas mēra amatā nobalsoja 37 no 59 deputātiem. Šajā laikā 1976. gadā dzimušais un būdams otrs jaunākais mērs Rīgas vēsturē, N. Ušakovs kļuvis par vienu no visaugstāk vērtētajiem politiķiem valstī.

Jūnija beigās veiktajā sabiedriskās domas aptaujā iedzīvotāji viņu ierindojuši pirmajā trijniekā no pašreiz politikā esošajiem cilvēkiem. Pārbaudījums viņam gaidāms jau rudenī pēc Saeimas vēlēšanām, kad, ļoti iespējams, pašvaldības koalīcijas komandu atstās pārītis ļoti vērtīgu kadru.

Politologs Filips Rajevskis gan vērtē, ka N. Ušakova popularitāte tiek balstīta uz sabiedriskajām attiecībām. Turklāt ir bijuši tikai daži nepopulāri Rīgas mēri, tāpēc labs vērtējums varētu būt teju vai automātiska piedeva amatam. "Pirmais gads ir samērā labs laiks, lai varētu izmantot PR instrumentāriju un atrādīt sevi sabiedrībai. Tomēr pastāv milzīgs risks, ka šīs ekspektācijas, ko vērtējumā ielikusi sabiedrība, var pārvērsties. Kā zināms, no mīlestības līdz naidam ir viens solis. Populāram kļūt nav grūti, grūti būs noturēt popularitāti," brīdina F. Rajevskis.

Tam nepiekrīt bijušais Rīgas domes priekšsēdētājs Gundars Bojārs (2001– 2005), jo atceras savu pieredzi, – pirmais darba gads esot visgrūtākais, jo ne ģimeni var redzēt, ne izgulēties, kamēr izprot visu pilsētas pārvaldes mehānismu. "Ušakovs ir izturējis ļoti veiksmīgi. Ar pīāru viņam viss kārtībā un ar praktiskām lietām arī," kolēģi uzslavē tagadējais uzņēmējs Bojārs. Viņš uzskata, ka N. Ušakovs strādā visgrūtākajā laikā, kāds vien pilsētas vēsturē bijis, jo, ekonomikai ejot uz leju, nekādi sasniegumi nav iespējami.

Sociologs Arnis Kaktiņš saka – pozitīvais viedoklis par N. Ušakovu veidojies pamazām. Viņš Rīgas politiskajā dzīvē ienāca līdz ar tagadējā vicemēra Aināra Šlesera (LPP/LC) ievēlēšanu pašvaldībā. "Līdz tam viņš atradās otrajā ešelonā un latviskā iedzīvotāju daļa viņu zināja, bet viedokļa nebija. To [viņi] sāka formēt, [Ušakovam] kļūstot par mēru," skaidro A. Kaktiņš. Pozitīvais vērtējums, pēc sociologa domām, skaidrojams ar N. Ušakova personību un veidu, kādā viņu parāda sabiedrībai. "Ja salīdzina ar citiem Latvijas politiķiem, kam negāciju vezums astē un tāpēc uzreiz rodas konkrētas asociācijas, Ušakovam šādas astes nav. Viņš parādās pozitīvos kontekstos un kopumā rada labu iespaidu par sevi," atzīst A. Kaktiņš.

Jaunā Rīgas mēra karjera pārbaudījumus varētu piedzīvot rudenī, jo par savu vēlmi piedalīties Saeimas vēlēšanās pavēstījis gan A. Šlesers, gan Sergejs Dolgopolovs (SC). F. Rajevskis uzskata, ka ievēlēšanas gadījumā abu politiķu aiziešana uz Saeimu nopietni vājinās koalīciju, jo viņi ir spējīgi risināt attiecības starp pašvaldību un valsti, kas vienmēr bijušas saasinātas. "Abiem ir liela pieredze, īpaši Dolgopolovam pašvaldības darbā," vērtē politologs.

Latvijā

Latvijas Republikas Saeima šī gada 14.novembrī pieņēmusi, un Valsts prezidents izsludinājis grozījumus Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas (OCTA) likumā, kas paredz vairākas būtiskas izmaiņas. Būtiskākie no tiem – OCTA polise turpmāk būs obligāti jāiegādājas visiem transportlīdzekļiem, ja vien nav pārtraukta to reģistrācija uz laiku. Tāpat no 01.07.2025. OCTA būs jāveic arī elektroskrejriteņiem.

Svarīgākais