Mežaparka Lielās estrādes skatuve šobrīd tiek demontēta, un pēc pāris mēnešiem plānots ierakt kapsulu jaunās būves vietā. Būvnieki ir apņēmušies pabeigt projekta pirmo daļu līdz 2020. gada skolēnu dziesmu svētkiem. Otrā daļa tiks turpināta pēc tam – pieliekot punktu 2023. gadā, kad Dziesmu un deju svētki atzīmēs 150. gadadienu.
«Patlaban nojaukti jau abi tribīņu spārni. Pilnībā objekts tiks demontēts pēc diviem mēnešiem. Pēc demontāžas būvnieki, kas tāpat kā iepriekšējā projekta daļā būs pilnsabiedrība LNK, RERE, ķersies pie pāļu dzīšanas, rievsienu un atbalsta sienu uzstādīšanas. Pēc tam sāksies betonēšanas darbi,» žurnālistiem tuvākajā laikā ieplānotos darbus uzskaitīja Rīgas domes Pilsētas īpašuma komitejas priekšsēdētājs Oļegs Burovs. Viņš arī norādīja, ka vērtīgie vēsturiskās ēkas eksterjera un interjera fragmenti tiks saglabāti, izvietojot tos saimniecības paviljonā. Savukārt atsevišķi elementi tiks arī atlieti un izmantoti jaunajā estrādes ēkā, piemēram, dzegas, skulptūru, vitrāžas fragmenti. Gatavojoties aukstajai sezonai, paredzēts pie komunikāciju tīkliem pieslēgt jau atjaunoto pergolu, lai estrādes skatītāju daļu varētu izmantot dažādām aktivitātēm un pasākumiem arī ziemā.
Atskatoties uz jau paveikto, O. Burovs uzsvēra, ka par to saņemti gan cildinoši, gan kritiski vārdi, taču kopumā viedokļi bijuši atzinīgi. Lielākais gandarījums, ka izdevies paveikt visu termiņos. Atšķirībā no citiem projektiem šajā teju nav sadārdzinājuma - vien 0,7% jeb 200 000 eiro apmērā. Uzreiz pēc dziesmu svētkiem būvnieki, Rīgas dome un svētku rīkotāji satikušies, lai izlemtu, kas līdz 2020. gadam būtu jāizdara un jāuzlabo. Viņš atgādināja, ka projekts ir sadalīts divās daļās: B1 un B2, tos attiecīgi pabeidzot 2020. gada 18. jūnijā un 2023. gadā. Rīgas dome jau lēmusi par 41 miljona eiro aizdevuma ņemšanu Valsts kasē, šī summa ietver gan būvniecību, gan uzraudzību. Viegli tas nebūs, jo objekts ir sarežģīts - sākot jau ar metāla un betona konstrukcijām. Kā padomdevēji ir piesaistīti vācu eksperti, un šobrīd celtnieki meklē, kas varētu izgatavot šos būvmateriālus. Cauruļu diametrs būs no 40 līdz 160 centimetriem, garumā sasniedzot 23 metrus, tāpēc Latvijā tās saražot būtu grūti. Ļoti iespējams, ka to vajadzēs uzticēt kādam Eiropas ražotājam.
«Pieredzi, ko esam guvuši pirmajā kārtā, tagad izmantojam otrās kārtas plānošanā. Jo, tikai operatīvi plānojot un pareizi visu saliekot, to var izdarīt tik saspiestos termiņos,» sacīja LNK, RERE projektu direktors Valdis Koks.
Jāatgādina, ka B1 posma būvniecība paredz atjaunot skatuves korpusu un kora tribīni, paplašinot līdz 100 metriem, kas ļaus te sanākt kopā teju 13 000 dalībnieku. B2 posmā estrādes ēkas pirmajā stāvā tiks izbūvēta ekspozīcijas zāle, biroji, koristu mākslas telpa, bet no otrā līdz ceturtajam stāvam - biroja telpas. Arī membrānas izbūve būs pabeigta tikai otrā posma otrajā daļā - 2023. gadā. Kopumā ar skatītāju zonas izbūvi izmaksas varētu sasniegt pat 100 miljonu eiro.