Rīgas Jēkaba laukuma pārdēvēšana par Neatkarības laukumu, ko rosina 4. maija deklarācijas klubs, jau pusgadu ir iestrēgusi Rīgas domē. Biedrība vērsusies Saeimā, lai steidzamības kārtā lemtu par jautājuma izskatīšanu.
Lai gan klubs vērsies Rīgas domē šā gada 22. februārī, taču tik vien kā saņēmis informāciju, ka šo jautājumu skatīs kādā no komitejām aprīlī.
Jēkaba laukums ir būtiska vieta Latvijas valstij, jo tur risinājušies trīs lieli notikumi: tur pulcējušies 10 000 Otro latviešu dziesmu svētku dalībnieku, tam blakus ir Saeima, kur tika pieņemta 4. maija deklarācija, un Nacionālais teātris, kur 1918. gada 18. novembrī tika proklamēta Latvijas valsts. Tāpēc tā būtu īstā vieta, kurai dot Neatkarības laukuma nosaukumu, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē sacīja kluba prezidente Velta Čebotarenoka. Savukārt kluba biedrs deputāts Aleksandrs Kiršteins norādīja, ka svētceļnieku aizgādnim Jēkabam nav tiešas saistības ar šo vietu, turklāt iepriekš tā dēvēta arī par Mazo parādes un Černiševska laukumu. Pārdēvējot to, šis vārds netiks zaudēts, jo tas paliek ielai, kazarmām un baznīcai. V. Čebotarenoka neslēpa neapmierinātību - lai gan klubs vērsies Rīgas domē šā gada 22. februārī, taču tik vien kā saņēmis informāciju, ka šo jautājumu skatīs kādā no komitejām aprīlī. Bet pēc tam iestājies pilnīgs klusums. Esot dzirdēts, ka dome gribot mudināt klubu izvēlēties šim mērķim citu vietu Rīgā. Kluba prezidente ironizēja, ka laikam vislabāk derēs laukums pie veikala Ikea, jo tur apgrozās daudz cilvēku. Tur tad jāizvieto informācija par Latvijas neatkarības iegūšanu.
Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes Rīgas reģionālās nodaļas vadītājs Jānis Asaris uzsvēra, ka šis jautājums skatīts Rīgas Pieminekļu padomē un Rīga Vēsturiskā centra saglabāšanas padomē un kluba priekšlikums atbalstīts. Šī vieta tiešām esot simboliska, un citu atbilstošāku viņš nezinot.
Kopumā klātesošie bija par šo ideju, bet izskanēja arī citi priekšlikumi, piemēram, Neatkarības vārdu piešķirt laukumam pie Brīvības pieminekļa, norādot, ka Jēkaba vārds tomēr esot vēsturisks un nebūtu maināms. Komisijas vadītājs Aldis Adamovičs rosināja vēl neskatīt šo jautājumu 1. lasījumā, bet vispirms nosūtīt vēstuli Rīgas domei, lai tā paskaidrotu, kāpēc tas ir tā novilcināts. Ja nereaģēs, tad jārīkojas būs Saeimai. Tāpat lūgšot juridiskā biroja atbalstu, lai šis likumprojekts būtu juridiski korekts un to varētu «reāli izpildīt dzīvē». Laimdota Straujuma gan mudināja visu nenovilcināt, lai vismaz šajā sasaukumā varētu kaut vienā lasījumā izskatīt. Arī V. Čebotarenoka piebilda, ka vēlētos, lai Saeimā šis jautājums nonāktu jau nākamnedēļ, lai «sirds būtu mierīga».