Ar uzmundrinošu pasākumu pie Brīvības pieminekļa jau pulksten 7:00 no rīta trešdien, 19.septembrī Rīgā sāksies «Ar velo uz darbu» diena. Tajā tiks sumināti uz darbu ar velosipēdu braucošie iedzīvotāji un pārējos mudinās ikdienas gaitās doties videi un veselībai draudzīgi. «Ar velo uz darbu» diena ir viena no redzamākajām akcijām ikgadējā Eiropas Mobilitātes nedēļā, kuras šā gada īpašā tēma ir multimodalitāte jeb pārvietošanās, kombinējot dažādus pārvietošanās līdzekļus.
Gudra pārvietošanās ir ieguvums kā katram iedzīvotājam atsevišķi, tā visai pilsētai kopumā. Tīrāks gaiss, vairāk kustību brīvā dabā, zemākas izmaksas un iespēja elastīgi mainīt maršrutu ir tikai dažas no gudras pārvietošanās priekšrocībām. Turklāt Rīgas izvietojums ir ļoti pateicīgs velobraukšanai, jo mikrorajoni atrodas ne tālāk par 8 kilometriem no centra, kas ir ar divriteni viegli pieveicams attālums. Tādēļ «Ar velo uz darbu» dienā pilsētnieki tiek aicināti vismaz vienu dienu aizstāt automašīnu ar velosipēdu un izmēģināt, vai tiešām tas nav ērtāks pārvietošanās līdzeklis braucieniem uz darbu?
Trešdienas rītā pie Brīvības pieminekļa jau no agra rīta no pulksten 7:00 līdz 11:00 tiks sveikti visi, kuri ieradīsies videi un veselībai draudzīgā veidā - ar kājām, velosipēdu vai elektriskiem braucamrīkiem. Baudot gardo Jardin rīta kafiju, Pure Chocolate saldumus un uzkodas, pasākuma apmeklētāji varēs iepazīties ar gaisa kvalitātes mērīšanas mobilo lietotni Riga Airtext, izmēģināt e-ride.lv elektroriteņus un elektroskūterus, vērot BMX freestyle paraugdemonstrējumus Toma Siliņa un jaunā alternatīvo un ekstrēmo sporta veidu centra The Spot/Center sportistu izpildījumā, kā arī savest kārtībā savu divriteni Erenpreiss velodarbnīcā un iegūt savā īpašumā Stick with us atstarojošās uzlīmes.
Pulksten 9:00 Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards paziņos Eiropas Mobilitātes nedēļas nacionālā konkursa uzvarētājus pašvaldību konkurencē, kā arī izvirzīs Eiropas mēroga konkursa dalībniekus. Savukārt 9.20 intervijā ar Dānijas vēstnieku Hansu Brasku būs iespēja uzzināt, kādēļ ziemeļvalstī ir tik attīstīta velokultūra, un kādēļ dāņi, par spīti ziemeļnieciskam klimatam, pilsētās ir iecienījuši braukšanu ar velosipēdu.
Riteņbraucēju skaits četru gadu laikā, kā liecina uz Rīgas tiltiem iegūtie dati, pieaudzis par 40%. Apvienības „Pilsēta cilvēkiem“ 14. septembrī veiktā velosipēdistu skaitīšana uzrāda, ka Vanšu tiltu stundā šķērso gandrīz 600 riteņbraucēju, kas ir teju piecas reizes vairāk nekā pirms 10 gadiem.
Organizēta velobraucēju skaitīšana Rīgā notika pēc trīs gadu pārtraukuma - agrāk to regulāri veica Latvijas Riteņbraucēju apvienība. Lai dati būtu salīdzināmi, arī “Pilsēta cilvēkiem” skaitīšanu veica piektdienas rītā no plkst. 8.00 līdz 9.00. Riteņbraucēji tika skaitīti 26 punktos Rīgas ielās, uz tiltiem un pārvadiem. Gaisa temperatūra skaitīšanas laikā bija ap +9° C, nokrišņu nebija.
“Regulāri dati par velobraucēju plūsmām ir ļoti svarīgi, lai konstatētu izmaiņas iedzīvotāju pārvietošanās paradumos, kā arī plānotu un īstenotu nepieciešamās izmaiņas infrastruktūrā. Skaitīšanas datu analīze parāda, kur ir vislielākais pieprasījums pēc drošas veloinfrastruktūras. Lai sabiedrībai un pilsētas atbildīgajiem dienestiem sniegtu priekšstatu par velobraukšanas intensitāti, nolēmām pārņemt stafeti no Latvijas Riteņbraucēju apvienības un atjaunot regulāru velobraucēju skaitīšanu,” skaidro apvienības “Pilsēta cilvēkiem” valdes priekšsēdētājs Kaspars Zandbergs.
Citi veloplūsmu mērījumi ar publiski pieejamiem datiem Rīgā pēdējos gados nav veikti.
2018. gada novērojumi skaitļos
Salīdzinot ar 2014. gada septembrī veikto velobraucēju skaitīšanu, riteņbraucēju skaits uz Rīgas tiltiem pieaudzis par 40%, kas ir pārsteidzoši labs rādītājs, ņemot vērā, ka ne uz viena no Rīgas tiltiem joprojām nav ierīkota veloinfrastruktūra. Velosipēdistu skaita pieaugums nozīmē arvien bīstamāku un nedrošāku situāciju uz tiltu ietvēm, pa kurām velosipēdisti lielākoties pārvietojas - 97,9% velobraucēju bija izvēlējušies braukt tieši pa tiltu ietvēm.
Vislielākais riteņbraucēju skaits stundas laikā tradicionāli fiksēts uz Vanšu tilta, par kuru pieejami dati kopš 2008. gada. Desmit gadu laikā velosipēdistu skaits uz Vanšu tilta ir gandrīz pieckāršojies un pietuvojies 600 cilvēku atzīmei stundā. Tas nozīmē, ka plānotās Vanšu tilta rekonstrukcijas projektētājiem būs jāparedz Latvijas valsts standartiem atbilstoša platuma veloceļu ierīkošana, jo šāda satiksmes intensitāte pieprasa platākus veloceļus nekā līdz šim Rīgā veidoti.
Lai arī Vanšu tilts joprojām ir riteņbraucēju skaita rekordists, velosatiksmes intensitāte, pretstatā 30% pieaugumam uz Vanšu tilta, daudz straujāk augusi uz citiem tiltiem un pārvadiem - Salu tiltam 46%, Gaisa tiltam par 49%, Brasas dzelzceļa pārbrauktuvē 50%, Zemitānu tiltā 89%.
Ja uz tiltiem ļoti maz velosipēdistu izvēlas brauktuvi, tad pilsētas centrā situācija atšķiras. Vietās, kur uz brauktuves ir riteņbraukšanai drošāki apstākļi, piemēram, iezīmētas velojoslas, pa ietvi pārvietojas pavisam neliela daļa riteņbraucēju. Piemēram, Krišjāņa Barona un Lāčplēša ielas krustojumā brauktuvi izvēlas 95% velosipēdistu. Iegūtie dati apstiprina vispārzināmo - jo nedrošāka brauktuve, jo vairāk velosipēdistu izvēlas ietvi.
Četru gadu laikā sieviešu velobraucēju skaits palielinājies par 48,9%, savukārt vīriešu skaits audzis par 35,1%. Lai gan sieviešu skaita pieaugums ir straujāks, vīriešu īpatsvars kopējā riteņbraucēju satiksmē joprojām veido gandrīz divas trešdaļas. Šāda disproporcija ir indikators tam, ka Rīgas ielas vēl arvien nav gana drošas braukšanai ar velosipēdu. To pašu pierāda arī nelielais skaits bērnu, ko pārvadā ar velosipēdiem. 2014. gadā skaitīšanas punktos tika saskaitīti 28 velosipēdi ar bērnu sēdeklīšiem, savukārt šogad tajos pašos punktos saskaitīts divas reizes vairāk jeb 57 velosipēdi ar bērnu sēdeklīšiem. No kopējā fiksētā velosipēdistu skaita tikai 2,6% ar velosipēdu pārvadā bērnus, tikai daži bērni bija novērojami paši braucam ar velosipēdu. Salīdzinājumam - Nīderlandē, vienā no pasaulē drošākajām valstīm braukšanai ar velosipēdu, sieviešu īpatsvars velosatiksmē ir ap 55%, bērnu pārvadāšana ar divriteņiem un bērnu pašu piedalīšanās velosatiksmē ir pavisam parasta parādība.
Secinājumi
Velobraucēju skaits Rīgas ielās turpina strauji pieaugt, neraugoties uz drošas veloinfrastruktūras trūkumu. Lai Rīgas dome varētu plānot veloinfrastruktūras tīklu un piemeklēt pieprasījumam atbilstošus risinājumus, būtu nepieciešama pastāvīga velosatiksmes plūsmu uzskaite, izmantojot mūsdienīgas tehnoloģijas, kā tas notiek citās Eiropas, Baltijas un arī Latvijas pilsētās, bet diemžēl kopš 2012. gada solījumiem ierīkot velosipēdu skaitītājus, tas nav izdarīts. Ar nožēlu jāatzīst, ka arī veloinfrastruktūras attīstība Rīgā ir faktiski ir pārtraukta jau kopš 2014. gada. Saglabājoties velobraucēju pieauguma tendencēm un neveidojot ērtu un drošu infrastruktūru, var prognozēt arvien pieaugošu satiksmes drošības un mazaizsargāto satiksmes dalībnieku pārvietošanās apstākļu pasliktināšanos, kas, protams, jau tagad atspoguļojas ceļu satiksmes negadījumu statistikā.
