VĒRTS APMEKLĒT: Izstādē "Riga Food" satiekas gardēži un profesionāļi

© depositphotos.com

Šodien pulksten 10 Starptautiskajā izstāžu centrā Ķīpsalā sākas Baltijā lielākais un nozīmīgākais pārtikas nozares notikums – izstāde Riga Food 2018, ko organizē Starptautisko izstāžu rīkotājsabiedrība BT 1. Četras dienas gardēži aicināti smelties idejas savai ēdienkartei un nogaršot daudz ko jaunu, savukārt profesionāļi – gūt kontaktus, zināšanas un veicināt sava biznesa attīstību.

* 700 uzņēmumu no 37 valstīm. Šogad Riga Food notiks jau 23. reizi un savus jaunākos produktus un pakalpojumus prezentēs vairāk nekā 700 uzņēmumu no vismaz 37 valstīm. Tās būs vērienīgas starptautisku un pašmāju uzņēmumu ekspozīcijas, meistaru sacensības, pārtikas produktu konkursi, jaunumu prezentācijas, izglītojoši semināri, aizraujoši šovi, meistarklases un degustācijas.

* 1. reizi izstādē Riga Food 2018 būs liels Krievijas uzņēmumu kopstends - vismaz 19 dalībnieki piedāvās ekoloģiskus produktus, veselīgas uzkodas, maizes un konditorejas izstrādājumus, saldumus, pusfabrikātus, sulas, mērces un citus produktus, kā arī informēs par aktualitātēm un sadarbības iespējām.

Pirmo reizi izstādē piedalīsies arī uzņēmumi no Kipras, Irānas, Ēģiptes, Albānijas un vairāki uzņēmumi no Ķīnas, bet pēc ilgāka laika ar ekspozīcijām atgriezīsies Portugāles, Taizemes, Francijas, Armēnijas, Spānijas un Nīderlandes uzņēmumi.

* 12 valstu nacionālie kopstendi. Istādē būs apskatāms Lietuvas, Igaunijas, Gruzijas, Itālijas, Kanādas, Ukrainas, Polijas, Uzbekistānas, Baltkrievijas, Indijas, Krievijas un, protams, arī Latvijas nacionālais kopstends, kur tiks prezentēti Latvijā ražoti piena un gaļas produkti, maize un saldumi, izstrādājumi no ogām, augļiem un dārzeņiem, garšvielas, kafija un pārtika bērniem - tos prezentēs 20 vietējie nozares uzņēmumi.

* 130 vietējie mājražotāji. Jau sesto gadu Latvijas novadu kolorītu un tradicionālos ēdienus izbaudīt piedāvā Latgales, Kurzemes, Vidzemes un Zemgales mājražotāji, zemnieku saimniecības, mazie un vidējie uzņēmumi, kas būs apkopoti četru Latvijas reģionu kopstendos. Šogad savu produkciju prezentēs vairāk nekā 130 mājražotāju.

* Latvijas 100 gadu garša. Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs (LLKC) un simt mājražotāju no visas Latvijas (Latvijas reģionu hallē Novadu garša. Latvija), iepazīstinot ar savu produkciju un piedāvājot jaunus produktus, kopā ar izstādes apmeklētājiem meklēs Latvijas 100 gadu garšu. Gatavojoties izstādei, LLKC līdz augusta vidum Facebook aptaujā meklēja ēdienu, kas, pēc mūsu valsts iedzīvotāju domām, izturējis gadsimtu pārbaudi. Visos četros novados par to viennozīmīgi tika atzīts kartupelis.

Jaunums šogad: paneļdiskusija Latvijas nākotnes simtgades garša. Tā notiks šodien pulksten 14 un tiešraidē tiks translēta Novada garša. Latvija Facebook vietnē. Savukārt 7. septembrī sadarbībā ar pavārzeļļiem no Rīgas Tūrisma un radošās industrijas tehnikuma taps prezentācija Tradīcijas un oriģinalitāte latviešu ēdienos, kuras uzvarētāju noteiks ar balsojuma Tautas garša palīdzību.

* 100 iemesli, kāpēc jāēd maize. Lai atzīmētu Latvijas Maiznieku biedrības 25. jubileju, piektdien notiks simpozijs 100 iemesli, kāpēc jāēd maize, kurā maizes eksperti un dietologi Andis Brēmanis, Lolita Neimane un Atis Tupiņš kliedēs mītus par maizi, bet Latvijas labākie šefpavāri parādīs, kā maizi iekļaut katrā ēdienreizē. Ar videoprezentāciju simpozijā piedalīsies arī LU asociētā profesore Ida Jākobsone un profesors gastroenterologs Anatolijs Danilāns.

* 5. Latvijas tējas čempionāts Ķīpsalā norisināsies 7. un 8. septembrī, un izstādes apmeklētāji varēs vērot, kā paši labākie tējas meistari sacenšas četrās sacensību nominācijās: tējas gatavošanas meistarība, tējas kompozīcija ar uzkodu, tējas degustācija un tējas miksoloģija. Čempionāta uzvarētāji vēlāk pārstāvēs Latviju starptautiskajā tējas meistaru konkursā Tea Masters Cup International, kur ik gadu satiekas labākie tējas nozares profesionāļi no vairāk nekā 15 valstīm.

Latvijā

Latvijā gadā ir 12 papildu brīvdienas (Lieldienās, Jāņos, Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienā, Latvijas Republikas Proklamēšanas dienā, Darba svētkos, Ziemassvētkos un Jaungadā). Lielākā daļa cilvēku, izņemot darbaholiķus, labprāt iegūtu vēl pāris papildu brīvdienas, piemēram, Lāčplēša dienu un 15. augustu. Arī darba nedēļa varētu būt īsāka. Ekonomisti gan krata pirkstu – papildu brīvdienas Latvijai izmaksājot dārgi.

Svarīgākais