Rīgā piestājis burātājs, kurš grib noburāt 2000 jūras jūdzes tikai ar saules un vēja enerģiju

© Ekrānšāviņš/100sunwindwater.com

Rīgā piestājis zviedru burātājs un vides aktīvists Bjorns Bertofts, kas apceļo Baltijas jūru, izmantojot tikai saules, vēja un ūdens enerģiju. Viņa mērķis ir aicināt citus burātājus pievērsties zaļākai burāšanai un vērst sabiedrības kopumā uzmanību plastmasas atkritumu problēmai Baltijas jūrā.

Viņa mērķis ir noburāt 2000 jūras jūdzes, izmantojot fosilās enerģijas vietā tikai alternatīvus enerģijas veidus - sauli un vēju. Vides aktīvists savā ceļojumā apceļos 7 valstis - ceļojumu vides aktīvists uzsāka Norvēģijā, tad devās uz Zviedriju, Dāniju, Vāciju un Gotlandi, bet no tās - uz Latviju. Tālāk viņš dosies uz Igauniju un Somiju un ceļojums noslēgsies Zviedrijā.

Bjorns Bertofts savā blogā uzsver, ka viņš neizmanto ne grama fosilo enerģiju: "Jahta ir gudri konstruēta un tā izmanto tikai motoru un propelleru, saules baterijas un buras. Mums nav jāapstājas nekur, lai uzlādētu baterijas, jo tās jau uzlādējas ceļā. Tā vietā mēs krastā varam vairāk laika veltīt tēmai un diskusijai par ekoloģijai draudzīgu ceļošanu, izmantojot saules un vēja resursus, kā arī kā samazināt plastmasas atkritumus Baltijas jūrā."

Šīs ekspedīcijas mērķis ir pievērst sabiedrības uzmanību plastmasas atkritumu problēmai, kas nonāk jūrā. Ja nekas nemainīsies, tad jau ap 2050. gadu plastmasas jūrās un okeānos būs vairāk nekā zivju.

Rīgas plānošanas reģiona speciālisti ar zviedru burātāju iepazinās šī gada ziemā Stokholmā izstādē "Alt for sjon" projekta "Uzlabota jahtu ostu infrastruktūra un ostu tīkla attīstība Igaunijā un Latvijā” (EST-LAT Harbours) ietvaros. Izstādē Rīgas jūras līča piekraste tika popularizēta kā skandināvu burātājiem pievilcīgs burāšanas galamērķis. Lielā mērā pateicoties izstādei un iepazīšanās ar mūsu piekrastes sniegtajām iespējām, zviedru burātājs iekļāvis Rīgu kā vienu no pieturvietām.

Latvijā

Latvijas Nacionālais dabas muzejs ir bagātību krātuve – daudznozaru dabaszinātņu muzejs, kurā glabājas ģeoloģiskie, entomoloģiskie, paleontoloģiskie, zooloģiskie, botāniskie, mikoloģiskie un antropoloģiskie priekšmeti. Krājums sistemātiski tiek papildināts, ievācot priekšmetus dabā, iepērkot, saņemot dāvinājumus. Muzeja krājumā ir daudzas Latvijā un pasaulē izzūdošas un jau izmirušas sugas, tāpēc kolekciju vērtība ar katru gadu pieaug. Arvien aktuālāks kļūst jautājums par šo vērtību ilglaicīgu saglabāšanu un kā tās nosargāt globālo krīžu, tostarp kara, gadījumā. Par muzeja vērtībām un muzeoloģiskajiem smalkumiem intervijā “nra.lv” stāsta muzeja direktore Skaidrīte Ruskule.

Svarīgākais