Tirgus transformācija. Āgenskalnā tirgojas pa jaunam

PIEDĀVĀJUMS. Vairāk nekā 100 tirgotāju ir pieteikušies tirdzniecībai Āgenskalna tirgū, un uzņēmējs Kārlis Dambergs sola, ka pircēji iegūs uzticamu informāciju par produktu izcelsmi © F64

Āgenskalna tirgus teritorijā kopš 3. augusta ir uzsākta āra tirdzniecība, un aizvadītās nedēļas nogalē iedzīvotāju interese par vēsturisko tirgus placi bija liela. Viedokļi atšķīrās. Vieni šķendējās, ka «kaut kāda bioeko vista maksā 19 eiro» un ir likvidētas tirgus kolorītu paspilgtinošās dzertuves un humpalnīcas, citi priecājās, ka iepirkšanās vide ir sakārtota un turpmāk netiks krāpti par produktu izcelsmi.

Šis vairs nav ierastais Āgenskalna tirgus, un tas jau iezīmē savu specifiku. Arī kad modernizēja Centrāltirgu un sāka ieviest saldēšanas vitrīnas, izskanēja vaimanas, ka zudīs tirgus šarms. Tagad Centrāltirgū spieto pat vairāki simti tūristu un vietējie pircēji turpina iepirkties. Jācer, ka Āgenskalnā vienlīdz labi jutīsies gan par Y paaudzi, mileniāļiem, hipsteriem dēvētie, gan seniori. Un amatnieki, mājražotāji un zemnieki.

VĒDERPRIEKI. Nedēļas nogalēs tirgū būs pieejami arī izbraukuma ēdināšanas pakalpojumi. Jautājums - cik pieejamas būs ēdienu cenas. Atklāšanas dienā Mārtiņa Rītiņa fiši un čipsi maksāja 7 eiro par porciju, burgeri - ap 5 eiro… / F64

Par to, ka Āģītis nebūs iepriekšējais tirgus, liecināja diskusijas tirgus atvēršanas pirmajā dienā 3. augustā. Tika spriests par idejām, ko vēlas pircēji.

SIA Kalnciema iela pārstāve Una Meiberga sacīja, ka tirgus ir vieta, kur satikties neordinārām idejām, bet padomju laika produkti - četrdesmitgadnieki un piecdesmitgadnieki - secināja, ka diskusijas laikā velosipēds tiek izgudrots no jauna. Tolaik plastmasas iepirkumu maisiņu nebija, katrs tāds no ārzemēm atvestais tika turēts lielākā cieņā nekā Birkinas somas tagad. Sviestu tina sviestpapīrā, konfektes iesvēra papīra turzās. Darīja to, ko tagad piedāvā ieviest zaļā dzīvesveida piekritēji - videi draudzīgāku iepirkšanos ar iepakojuma depozītsistēmas veidošanu, auduma iepirkumu maisiņiem, īsākām pārtikas ķēdēm, neglīto dārzeņu izpārdošanu un pēdējās dienas ēdnīcu vai restorānu, kur varēs nobaudīt ēdienus no tirgū nopērkamiem produktiem, nevis tos izsviest pārtikas atkritumos.

Āgenskalna tirgus vēsturiskā ēka, atbrīvota no tai pielipinātajiem kioskiem, pagaidām ir apmeklētājiem slēgta. Tā jāatjauno trīsarpus gadu laikā. Pagaidām tirgotājiem atvēlēta āra teritorija, līdz novembrim vai decembrim demontētā sakņu paviljona konstrukcijas tiks pielāgotas tirdzniecībai ziemas sezonā. Tirgus nomniece ir SIA Kalnciema iela, kas pieder uzņēmējam Kārlim Dambergam. Viņš bilst, ka tirgū var uzņemt vairāk tirgotāju, nekā šobrīd pieteikušies. Īpaši aicināti ir pastāvīgie tirgotāji, kuri ir gatavi tirgū strādāt sešas dienas nedēļā (pirmdienās tirgus ir slēgts). Jo plašāks piedāvājums, jo izdevīgākas cenas pircējiem. Pašlaik vairāk tiek pirktas sezonas preces - augļi un dārzeņi. Mazie, laukos par cūku kartupeļiem dēvētie tupenīši maksā 40 centu, lielāka izmēra kartupeļi - 60-70 centu. Latvijas burkānus piektdien piedāvāja arī par 1,40 eiro, gurķus - vidēji par 70 centiem. Tomāti un āboli maksāja pusotru eiro kilogramā. K. Dambergs saka - tirgotājiem nomas maksa par vietu ir atšķirīga. Ogu un sēņu tirgotājiem tirdzniecības vieta dienā izmaksā sešus eiro, gaļas pārdevējiem - vairāk. Tirgotāji par savu produkciju un tirgošanās laikiem aktīvi informē arī feisbukā. No otrdienas, 7. augusta, tirgošanās āra teritorijā notiks no otrdienas līdz svētdienai no pulksten 7.30 līdz 19.

HIGIĒNA. Jau pirmajā tirgus dienā cilvēki priecājās par brīvi pieejamiem ūdens krāniem, izlietnēm un spoguļiem. Nomazgāt rokas un tirgū nopirktu augli - tam nevajadzētu būt ekstrai nevienā Rīgas tirgū / F64

Tirgus nomnieks sola, ka Āgenskalna tirgū varēs iegādāties uzticamu pārtiku. Galvenokārt no vietējā ražotāja, bet tirgus nomnieks K. Dambergs ir reālists. Skaidrs, ka būs arī ievesti produkti. Taču to izcelsme tiks kontrolēta un Polijā audzētais netiks uzdots par Latvijas preci.



Latvijā

Pēc Valsts ieņēmumu dienesta (VID) izsūtītajām vēstulēm personām ar būtiskām neatbilstībām starp viņu bankas kontu apgrozījumu un deklarētajiem ienākumiem līdz šim ir papildus deklarēti maksājamie nodokļi 5,7 miljonu eiro apmērā, otrdien intervijā Latvijas Televīzijas (LTV) raidījumam "Rīta panorāma" sacīja VID ģenerāldirektore Baiba Šmite-Roķe.