Kalnciema kvartālā saimniekojošais uzņēmums SIA "Kalnciema iela" Āgenskalna tirgus attīstībā plāno ieguldīt vairākus miljonus eiro, žurnālistiem ceturtdien sacīja uzņēmuma īpašnieks Kārlis Dambergs.
Viņš atgādināja, ka patlaban Rīgas dome izsoles kārtībā ir nodevusi visu Āgenskalna tirgus teritoriju ar vēsturisko ēku nomā uz 30 gadiem nomniekam, lai tas ēku apsaimniekotu un veiktu tirgus darbību. "Bijām vienīgie, kas pieteicās izsolei, un tas parāda, ka šis ir diezgan liels izaicinājums, bet mums pašiem ar mūsu pieredzi ir skaidrs, kāpēc to darām un, faktiski, rezultāts mums ir diezgan skaidrs," sacīja Dambergs.
Pēc viņa teiktā, patlaban ir pāragri spriest par kopējo ieguldījumu apmēru, jo ir dažādi ēkas lietojuma aizliegumi pagaidu konstrukcijas drošības dēļ. "Ir pagājis tikai mēnesis [kopš esam ieguvuši nomas tiesības]. Šobrīd projektētāji, būvinženieri veic reālu pētījumu par nepieciešamajiem ieguldījumiem, jo pirms izsoles nebija laika un iespējas precīzi izvērtēt, cik būs jāiegulda. Mums ir aptuvenas aplēses, bet ir pāragri spriest par kopējo ieguldījumu apmēru," sacīja Dambergs, piebilstot - aptuvenās aplēses liecina, ka nomnieka ieguldījumi sasniegs vairākus miljonus eiro, ņemot vērā ēkas kvadratūru, kas ir vairāk nekā 4000 kvadrātmetri, āra tirdzniecības vietu iekārtošanu un citus darbus.
Viņš atgādināja, ka Āgenskalna tirgus no šā gada 3.augusta atsāks pārtikas un nepārtikas preču tirdzniecības organizēšanu plašai auditorijai katru dienu, un jau vairāk nekā 100 tirgotāji pieteikušies tirdzniecībai Āgenskalna tirgū. "Neskatoties uz to, ka visi tirgotāji pilda mūsu izstrādātas anketas, kur ir jānorāda produktu izcelsme un visa pārējā informācija par produktiem, mums [3.augustā] būs interesanti ieraudzīt plašo tirgotāju loku," teica Dambergs.
Viņš teica, ka tirgū ir plānots uzturēt saikni starp zemniekiem un pircējiem. Pārsvarā Āgenskalna tirgū būšot pieejama pārtika, priekšroku dodot vietējiem tirgotājiem un zemniekiem, kuri preci ražo. Taču būšot pieejamas arī pārbaudītas ārzemju izcelsmes preces. Tāpat būšot arī dienas, kad tirdzniecībā būs pieejamas arī citas preces, un dienas, kad tirdzniecība orientēsies uz noteiktu preču, piemēram, zivju tirdzniecību. "Mēs darīsim visu iespējamo, lai tirgus atstātu lielu vērtību gan Āgenskalnam, gan pilsētai un Latvijai kopumā. Tirgus ir vieta, kas savieno gan laukus un produktus, gan pilsētu un dzīvību šeit iekšā tirgū," teica Dambergs.
Pēc Damberga teiktā, Āgenskalna tirgū atšķirībā no "Kalnciema kvartāla" būs vairāk tirdzniecības vietu un pieejams plašāks produktu klāsts. "Produktu klāsts un sortimenta daudzveidīgums arī atstās iespaidu uz produktu cenu un sortimentu. Cenām būtu jābūt droši vien mazliet mazākām," teica Dambergs. Arī Āgenskalna tirgus vēsturiskā ēka 3,5 gadu laikā tiks pilnībā atjaunota un tajā notiks tirdzniecība. Tirgū būs pieejama arī autostāvvietu zona, kurā būs nodrošināta piebraukšanas iespēja tā apmeklētājiem.
Āgenskalna tirgū nomnieku pārstāvji sacīja, ka Rīgas domē augustā saskaņošanai plāno iesniegt Āgenskalna tirgus projektēšanas programmu. Gada laikā Āgenskalna tirgū plānots atvērt arī ziemas paviljonu, lai tirdzniecību ārā notiktu arī gada aukstajos mēnešos. Paralēli tirdzniecībai ik pa laikam tirgū plānotas arī kultūras programmas, piemēram, koncerti, kas notiks āra teritorijā. Tāpat atsevišķās nedēļas dienās tirgū strādās arī šefpavārs Mārtiņš Rītiņš, kurš no vietējo zemnieku produkcijas pagatavos dažādas gatavas maltītes, ko pircēji varēs uz vietas nobaudīt.
Rītiņš aģentūrai LETA teica, ka viņš tirgū varētu piedāvāt no vietējo zemnieku produkcijas pagatavotas maltītes ceturtdienās, piektdienās un sestdienās. "Būs pārsvarā no vietējo zemnieku produkcijas gatavoti ēdieni, bet iepazīstināsim cilvēkus arī ar to, kas ir "slow food", ēdiens, Francijas, Itālijas un Skandināvijas valstu virtuve," sacīja Rītiņš.
Rīgas domes Pilsētas īpašuma komitejas priekšsēdētājs Oļegs Burovs skaidroja, ka patlaban "Kalnciema kvartāla" īpašnieku pārvaldīšanā ir nodota tikai daļa tirgus teritorijas, kurā tiks organizēta āra tirdzniecība. Pārējās teritorijas sakārtošana vēl turpinās - jau nojauktas pagaidu būves un vecie kioski, tostarp nojaukta arī daļa Rīgas domei piederošo kiosku un demontēts avārijas stāvoklī esošais sakņu paviljona jumts. "Rīgas domes Īpašuma departamentam kā teritorijas īpašniekam ir pienākums šo teritoriju sakārtot un sakopt, lai tajā būtu iespējams organizēt tirdzniecību," sacīja Burovs, piebilstot - pēc tam, kad šie darbi būs pabeigti, arī sakņu paviljona teritorija nonāks "Kalnciema kvartāla" pārstāvju rīcībā.
Jau ziņots, ka tiesības turpmākos 30 gadus nomāt Āgenskalna tirgu un tam piegulošo teritoriju šogad maijā ieguvis Kalnciema kvartālā saimniekojošais uzņēmums SIA "Kalnciema iela". Minētais Kārlim Dambergam piederošais uzņēmums bija vienīgais, kurš pieteica savu kandidatūru izsolē.
Ar SIA "Kalnciema iela" līgumu paredzēts slēgt uz 30 gadiem, neparedzot iespēju nomnieka ieguldītās investīcijas atlīdzināt, taču nosakot pienākumu nomniekam plānotos ieguldījumus saskaņot ar īpašuma valdītāju.
Plašāku sabiedrības uzmanību Āgenskalna tirgus piesaistīja pērnā gada izskaņā, kad kļuva zināms, ka tirgus sliktā tehniskā stāvokļa dēļ no gada sākuma to plānots slēgt. Neraugoties uz iedzīvotāju iebildumiem, kopš šā gada 1.janvāra tirgus vairs nav pieejams apmeklētājiem.
Februāra sākumā tirgu savā īpašumā pilnībā pārņēma Rīgas domes Īpašuma departaments. Pirms tam Āgenskalna tirgu nomāja AS "Rīgas Centrāltirgus" (RCT), bet vēl pirms tam tur saimniekoja apakšnomnieks SIA "Rovex", kuru RCT arī vaino pie tirgus ēkas nolaišanas līdz tik sliktam stāvoklim.
Februāra beigās departaments izstrādāja nomas tiesību izsoles nolikumu, kas paredz, ka jaunajam investoram tirgus pilnībā būs jāatjauno trīs gadu un sešu mēnešu laikā.
Līdz šim dome ir pilnībā demontējusi vecos, tirgus teritorijā esošos kioskus un daļēji demontē arī sakņu paviljonu un visus sakārtošanas darbus plānots pabeigt līdz 31.maijam.