Rīgas dome par Afeldu ielas nosaukuma piešķiršanu lēma 2009. gadā. Tagad tiesu instancēs notiek skaidrošanās par to, kas ir Afeldi. Kārlis Afelds – Krievijas spiegs Latvijā? Kāpēc ne Raiņa paziņa Kārlis Maksimilians Afelds trimdā Kastaņolā? Vai vienkārši māju nosaukums?
Tā nu ir noticis, ka kasīšanās par ielas nosaukumu nonākusi tiesā. Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments 18. jūlijā atcēla Administratīvās apgabaltiesas spriedumu lietā par Rīgas domes lēmumu veikt pieteicēja īpašuma adreses maiņu. Rīgas dome vienā piegājienā lēma par vairāku pilsētas ielu nosaukumu maiņu, kā arī piešķīra jaunus. Tādējādi ar Rīgas domes lēmumu Nr. 4676 pilsētā ir Stigu iela, Vecā Biķernieku iela, Reinvaldu iela, Afeldu iela un Kupriču iela.
Rīgas domes Pilsētas attīstības departamentā Neatkarīgo informē, ka 2008. gada Rīgas vietvārdu un pilsētas objektu nosaukumu komisijas sēdē tika aktualizēts jautājums, ka Rīgā, Pļavniekos un Purvciemā, vairākas ielas ir izbūvētas no jauna, bet tām nav nosaukuma. Sēdes laikā izskanēja informācija, ka 1927. gada kartē šajā apkaimē atrodami šādi seno māju un vietu nosaukumi: Rumpmuiža (senais A. Deglava ielas nosaukums, taču Rumpmuižas nosaukums ir pārāk nozīmīgs un pārāk zināms, lai to atjaunotu un piešķirtu mazām ielām), Sleseri, Afeldi, Reinvaldi, Kupriči, Šulti, Skujas, Kampes, Leimaņi, Raudiņi, Treijas, Puleksi, Ozoliņi, Raudiņi, Leimaņi. Komisijas locekļi aicināja orientēties uz senākiem vietvārdiem, nevis personu vārdiem, un diskusijā par minēto vietvārdu lietošanu ielu nosaukumos komisija vienojās par Afeldu ielas, Kupriču ielas un Reinvaldu ielas nosaukumiem.
Ielu nosaukumos minētie vārdi ir daudzskaitlī, tāpēc uz konkrētu personu nav attiecināmi. Ja iela būtu nosaukta Kārļa Afelda vai Kārļa Maksimiliana Afelda vārdā, tad nosaukumā būtu gan vārds, gan uzvārds.
Tagad tiesu darbi nonākuši tik tālu tāpēc, ka apelācijas instances tiesa vispār nav izvērtējusi un pārbaudījusi būtisku pieteicēja iebildumu - strīdus adreses iespējamu neatbilstību demokrātiskai valsts iekārtai. Apelācijas instances tiesa iebildumu neuzskatīja par būtisku, tāpēc nevērtēja. Bet Augstākā tiesa uzskata, ka prasības pieteicējs ir lūdzis nevis vienkārši nomainīt ielas nosaukumu, kas viņam nepatīk vai nav labskanīgs, bet gan izvērtēt, vai šī adrese atbilst demokrātiskai valsts iekārtai un vai pašvaldības piešķirtais ielas nosaukums godina personu, kuras darbība bijusi vērsta pret Latvijas demokrātisko iekārtu, jo starpkaru laikā attiecīgā persona spiegoja par labu komunistiskajam režīmam.
Augstākā tiesa ir norādījusi, ka, izskatot lietu no jauna, Administratīvajai apgabaltiesai jānoskaidro, kādu apsvērumu dēļ konkrētajai ielai piešķirts tāds nosaukums, un jāizvērtē, vai ir pamats uzskatīt, ka adrese, kas ietver norādi uz šo ielu, ir pretrunā demokrātiskai valsts iekārtai.
Augstākās tiesas spriedumā uzsvērts, ka valstij ar savu rīcību ir jāstiprina demokrātiskās vērtības un nav jāveic darbības, kas sabiedrībai liek apšaubīt, vai mūsu valsts atzīst un godina šādas vērtības. Tāpēc nav pieļaujams, ka valsts veido tādus vietvārdus (vietu nosaukumus), kas simbolizē, primāri saistās vai godina kaut ko tādu, kas nav saderīgs ar demokrātisku valsts iekārtu, neatkarību un demokrātiskajām vērtībām. Augstākā tiesa norādīja, ka līdz ar to tas, vai piešķirtā adrese atbilst demokrātiskai valsts iekārtai, ir lēmuma par adreses piešķiršanu (maiņu) tiesiskuma jautājums. Līdz ar to, ja konkrētai personai ir tiesības prasīt lēmuma par adreses maiņu tiesiskuma kontroli, tiesai ir jāpārbauda arī šīs personas iebildumi par iespējamu adreses neatbilstību demokrātiskai valsts iekārtai.
***
PAR AFELDU
Pirmais Latvijas konsulārais aģents Šveicē, sākot ar 1919. gada septembri, bija uzņēmējs Kārlis Maksimilians Afelds. Rainim, kurš uzturējās emigrācijā Kastaņolā,
K. M. Afelds bija nodrošinājis iespēju nogādāt vēstules uz Latviju ar diplomātiskā kurjera starpniecību. Rainis pieminējis viņu savā Kastaņolā rakstītajā dienasgrāmatā.
«Un tā - par spīti augošajam nemieram, šaubām un nervozitātei priekšā stāvošo dzīves pārmaiņu dēļ, 1919. gada vasarā vienlaikus izkristalizējās Aspazijas tulkojuma ideālā redakcija un vēl vairāk intensificējās un ārpus Šveices robežām izgāja arī Raiņa un viņa «sabiedroto» mēģinājumi panākt «Jāzepa» ielaušanos starptautiskajā literatūras apritē. Starp citu, rakstnieka «literāro aģentu» pulciņam ap šo laiku bija pievienojusies arī publiciste Austra Ozoliņa-Krauze (darbojoties Latvijas pārstāvniecībā Berlīnē, viņa mēģināja popularizēt Raiņa jaunradi vācu literārajās aprindās un kino pasaulē) un Maksimilians Afelds, bijušais Minuzio (Minusio) konservu fabrikas direktors, kuru 1919. gada septembrī Latvijas Republikas Ārlietu ministrija iecēla par konsulāro aģentu Šveicē.»
Avots: Dr. philol. Gundega Grīnuma - «Latvijas Vēstnesim»