Vēl tikai pāris dienu pretendenti var pieteikties Nordeķu muižas izsolei. Šo muižiņu ilgus gadus atjaunoja Artūrs Ozoliņš, bet dažādu peripetiju dēļ nu viņam nomātais muižas ēku komplekss ir jāatstāj. Nomas līguma termiņš beidzās jau pagājušā gada decembrī, bet vēl šogad nomnieks nebija atbrīvojis telpas. Arī izsoles dokumentos norādīts, ka nomnieks nekustamo īpašumu nav atbrīvojis.
Divas ēkas celtas 1802. gadā, viena - aptuveni 1770. gadā.
SIA Nordeķu muiža valsts nozīmes arhitektūras pieminekli nomāja kopš 1997. gada. Šajā laikā nomnieka attiecības ar Rīgas pašvaldību ir bijušas saspringtas.
A. Ozoliņš muižu atjaunoja par saviem līdzekļiem, tā pieder Rīgas domei. Jau 2001. gadā sāka krāties nekustamā īpašuma nodokļa parāds. Nomnieka ieceres bija, neteiksim, grandiozas, bet šai vietai ar tikai 24 000 iedzīvotāju pietiekami ambiciozas. Viņš plānoja muižas ēkās izveidot publiski izmantojamu konferenču zāli, dažus viesnīcas numuriņus, kā arī uzcelt vēl vienu viesunamu un ierīkot kokapstrādes darbnīcu.
Gadu gaitā iļģuciemieši varēja vērot ēku restaurāciju - tā notika lēni, toties pamatīgi. Tiesa, zemi apjoza ar žogu, bet nomnieku var saprast - lai pa sētsvidu neklimstu uzdzīves tīkotāji, kādu Nordeķu parkā bija daudz. Vēsturiskās ēkas tādējādi nebija pieejamas vienmēr un visiem, toties bija pasargātas. Nomnieka darbošanās sākumā reizi pa reizei muižiņas teritorijā notika pa kādam pasākumam, piemēram, akmens tēlniecības simpozijs, un arī apmeklētāji varēja tur ieskatīties, bet vēlāk - un ilgus gadus - ēku atjaunošanu varēja apskatīt tikai no ārpuses un viņpus žoga.
Rīgas domes Īpašuma departamentā skaidro, ka SIA Nordeķu muiža pie savām ķibelēm vainojama pati, jo neveica atbilstošas darbības, lai tiktu mainīts ēku lietošanas mērķis, nav izmantojusi pirmpirkuma tiesības privatizācijas procesā, nav nolīgtajā termiņā pabeigusi ēku restaurāciju. SIA Nordeķu muiža, lai arī vērsusies Rīgas domes Pašvaldības ieņēmumu pārvaldē ar lūgumu pārskatīt lietošanas mērķi, vēlāk vairs nedarīja neko, lai tiktu mainīts lietošanas mērķis.
SIA Nordeķu muiža ir parādā Rīgas pilsētas pašvaldībai gan nomas maksu vismaz 30 946 eiro apmērā, nekustamā īpašuma nodokļa maksājumu parāds ir sasniedzis 28 475 eiro, pēdējais nekustamā īpašuma nodokļa maksājums ir saņemts 2013. gada jūlijā.
A. Ozoliņš pirms daudziem gadiem stāstīja, ka izglābis muižiņu no bojāejas un ieguldījis daudz savas naudas. Viņš ēkas saglābis no pilnīgas postažas, iztīrījis arī apkārtni. Taču ar laiku darbošanās kļuva rimtāka un, iespējams, pietrūka apņēmības novest līdz sev vēlamajam finišam papīru lietas. Pašvaldībā uzsver, ka tā atbalstījusi A. Ozoliņu, bet pilnīgi visu dokumentāciju viņa vietā nav tiesību nedz sagatavot, nedz iesniegt. Nodokļu parādus arī tāpat vien norakstīt nevar, bet cik ilgi var ļaut parādam krāties?