Statistikas dati liecina, ka 2009. gadā Latvijā fiksēti 11 kapu un līķu apgānīšanas gadījumi, no tiem grupā veikti astoņi, bet divos gadījumos pieķertas sievietes.
Nosacīts sods piemērots septiņos gadījumos, bet vainīgie ir tikuši sodīti arī ar cietumsodu – no viena līdz pieciem gadiem ieslodzījumā. Piespiedu darbs piespriests divām personām.
Pagājušā gadsimta deviņdesmito gadu vidū, iepriekšējās krīzes apstākļos, aktivizējās metāla zagļi, kas siroja pa kapsētām. 21. gadsimtā viņi zog lielākoties kapu apmalītes un pieminekļus, bet, tikko iespējams, demontē arī kapavietu un kapsētu metāla priekšmetus.
Kliedzošs gadījums noticis šoziem Rīgā, Meža kapos. Tur no septiņus gadus veca puisīša kapavietas nozagta pieminekļa bronzas skulptūra. Visticamāk, nevis labas gaumes, bet nejaušības dēļ garnadži iekāroja 1937. gadā darināto bronzas tēlu – puisēna figūru, ko veidojis tēlnieks Kārlis Vanags.
Pagājušā gada nogalē Rīgas policisti gandrīz aiz rokas pieķēra divus vandaļus. Patrulēšanas laikā 30. novembrī Ivana kapos tika aizturēti divi metāla zagļi. Policisti vakarpusē bija ievērojuši furgonu ar atvērtām kravas nodalījuma durvīm. Netālu no automašīnas rosījās divi vīrieši. Viņi demontēja kapu kopiņas dekoratīvo metāla žogu. Zagļi neliedzās – metāla žogu gribējuši nodot metāllūžņos.
Metāls, ja vien iespējams to demontēt, arī pašlaik ir kapu zagļu topā, un ne tikai Rīgā. Iecavas novada Dzimtmisas kapos ziemā nozagts 30 kilogramu smagais bronzas kapu zvans, vēsta Bauskas Dzīve. Zvanu rotāja uzraksts "JC Schwenn in Riga 1890". Savukārt pavasarī garnadži apsēduši divas kapsētas Gailīšu pagastā – Podiņu kapos un Kaulbriežu kapos nozagti zvani.
Pagājušā gada oktobrī Valsts policijā sākti kriminālprocesi par kapavietu apgānīšanu Talsos un Talsu novadā, jo Talsos, Brīvības ielā, kapos tika apgāztas un salauztas Padomju armijas karavīru kapu kopu plāksnītes, kā arī izdemolēti Ebreju kapi Talsu novada Laidzes pagasta Sukturos. Aizturēti divi vīrieši, kas savas darbības izskaidrojuši ar nacionālistiskiem uzskatiem. Acīmredzot par krīzes upuriem sevi uzskatījuši trīs citi vīrieši Gulbenes rajonā, kuri zaguši kapu apmales un tās pārdevuši. Viņi tā rīkojušies, lai atmaksātu kredītu. Tika nozagtas 19 granīta apmales un katra notirgota par 40 latiem. Vienam no apsūdzētajiem piespriests cietumsods uz trim gadiem, abi pārējie saņēmuši nosacītu cietumsodu.
Toties Jēkabpils laikraksts Brīvā Daugava informē, ka Kapeles kapos vandaļi nolauzuši visus vecos čuguna krustus, daļa no kuriem ir vairāk nekā 100 gadus veci. Šiem krustiem ir kultūrvēsturiska vērtība, turklāt divi no tiem bija uzstādīti pie Krustpils baznīcas mācītāja Alberta Tīlinga un viņa sievas Šarlotes kapa vietas. Šarlote bija Talsu mācītāja Kārļa Amendas meita, bet viņš savukārt ievērojams ar to, ka bijis komponista Ludviga van Bēthovena draugs un Volfganga Amadeja Mocarta bērnu skolotājs.
***
Krimināllikuma 228. pants Kapa un līķa apgānīšana
Par kapa, apbedījuma urnas, apbedīta vai neapbedīta līķa apgānīšanu soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu līdz simt minimālajām mēnešalgām.
Par tādām pašām darbībām, ja tās izdarītas atkārtoti vai ja tās izdarījusi personu grupa pēc iepriekšējas vienošanās,
soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz astoņiem gadiem vai ar naudas sodu līdz simt piecdesmit minimālajām mēnešalgām.
Par pieminekļa, apbedījuma urnas vai citu uz kapa vai kapā, vai pie apbedījuma urnas esošu priekšmetu nolaupīšanu soda ar brīvības atņemšanu uz laiku no trim līdz desmit gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas.