Viesturdārzā esošo "Dziesmu svētku" strūklaku sapoš svētkiem
Sagaidot XXVI Vispārējos latviešu Dziesmu un XVI Deju svētkus, Rīgas pašvaldība atjaunojusi Viesturdārzā jeb tā dēvētajā Dziesmu svētku parkā esošo "Dziesmu svētku" strūklaku, informē Rīgas dome.
Šobrīd baseins ir sagatavots svinīgajam Dziesmu un Deju svētku virsdiriģentu un virsvadītāju godināšanas pasākumam, kas notiks 1.jūlijā.
Atjaunošanas laikā iztīrīts strūklakas baseins, aizvedot ievērojamu daudzumu samesto atkritumu un sakritušo lapu un zaru, sakoptas baseina sienas un salabotas tā pamatnē esošās plaisas, kā arī nostiprinātas apmales. Šobrīd baseins ir sagatavots svinīgajam Dziesmu un Deju svētku virsdiriģentu un virsvadītāju godināšanas pasākumam, kas notiks 1.jūlijā. Virs baseina ir izveidota speciāla peldošā instalācija Dziesmu svētku zīmes veidā.
Savukārt, noslēdzoties Dziesmu svētku svinīgajiem pasākumiem, tiks iedarbinātas arī visas četras tajā izvietotās strūklakas. Plānots, ka ūdens baseina ikdienas uzkopšana un strūklaku darbība noritēs visu vasaru līdz pat sezonas noslēgumam.
Viesturdārzs savu nosaukumu ieguvis par godu zemgaļu ķēniņam Viestardam jeb Viesturam. Tas ir senākais Rīgas parks, kas ir slavens ar to, ka tieši tur Rīgā aizsākās Dziesmu svētku tradīcija.
1873.gadā tur notika Pirmie Vispārējie latviešu Dziesmu svētki. "Kā vēsta vēstures liecības, toreiz dārzā pulcējušies 45 kori un 16 orķestri, kopskaitā 1019 dalībnieki un aptuveni 11 000 klausītāju. Svētki noritējuši krāšņi, īpaši novērtēta lieliskā akustika, jo milzīgie koki kā īsta siena atstarojuši skaņas uz svētku laukuma," informē domē.
Atzīmējot Dziesmu svētku simtgadi, 1973.gada 21.jūlijā parkā atklāja šim notikumam veltītu pieminekli "Dziesmu svētki". Pieminekļa ansambli veido memoriālā siena ar dižāko latviešu komponistu portretu ciļņiem, 4,7 metrus augsts akmens un ūdens baseins ar strūklakām.