Policijas uzdevums "praida" laikā Rīgā - nepieļaut fizisku vardarbību
Verbāli konflikti "Baltijas praida" gājiena laikā ir neizbēgami, bet galvenais likumsargu uzdevums ir nepieļaut fizisku vardarbību, intervijā LNT raidījumā "900 sekundes" teica Valsts policijas (VP) priekšnieks Ints Ķuzis.
Kā uzsvēra policijas priekšnieks, skaidrs, ka šis pasākums sabiedrībā tiek vērtēts neviennozīmīgi. Var būt cilvēki, kas pret to protestē ar vardarbīgiem paņēmieniem. Tādēļ šis pasākums ir ierindots to starpā, kam būtu jāpievērš pastiprināta uzmanība, skaidroja Ķuzis.
Viņš atminējās pirmo Rīgā notikušo praidu, uzsverot, ka policija nebija gatava piedzīvotajiem pavērsieniem. Vienlaikus gaidāmo šī gada praidu nevarot salīdzināt ar pirmo.
Ķuzis atgādināja, ka Latvija ir demokrātiska valsts, kurā katram ir brīvība izteikties un paust savus uzskatus.
LETA jau ziņoja, ka "Baltijas praids 2018" ir pasākumu kopums, kura mērķis ir aktualizēt lesbiešu, geju, biseksuāļu, transpersonu un interseksuāļu (LGBTI) kopienas cilvēktiesību jautājumus Latvijā, Baltijā, kā arī visā Eiropas Savienībā.
"Baltijas praids 2018" norisinās 100 dienas, un tā laikā paredzēti dažādi pasākumi. Savukārt praida kulminācija būs gājiens, kas norisināsies šo sestdien.
Kā agrāk novērojusi aģentūra LETA, šāda veida gājieni nereti pulcē arī tos sabiedrības pārstāvjus, kuriem viendzimuma attiecības nav pieņemamas. Līdz ar to gājiens nereti tiek pavadīts ar rupjām piezīmēm no garāmgājēju puses un dažādiem aizskarošiem plakātiem no protestētājiem. Kārtības nodrošināšanas nolūkos gājiena maršrutā pastiprināti patrulē arī policijas ekipāžas.
Pēdējo reizi Latvijā praida pasākums norisinājās 2015.gadā, kad Rīgā tika organizēts svarīgākais Eiropas LGBT pasākums "EuroPride 2015". Šī praida gājiens Rīgā pulcēja 5000 dalībnieku un praida nedēļas laikā notika vairāk nekā 60 dažādi kultūras, mākslas, zinātnes un izklaides pasākumi, informēja "Mozaīka".