Mežaparka Lielās estrādes otrās kārtas būvniecība, kas izmaksās aptuveni 49 miljonus eiro, varētu tikt īstenota divos posmos. Skatuves ārējo veidolu plānots uzcelt līdz 2020. gadam – skolēnu dziesmu un deju svētkiem, biroja telpu, saimniecības ēku un teritorijas labiekārtošanu atliekot uz vēlāku laiku.
Šāds būvniecības modelis izvēlēts tāpēc, lai skolēnu dziesmu un deju svētkus varētu sarīkot Mežaparkā jau 2020. gadā, kā to nosaka likums, nevis 2021. gadā, kā to bija plānojusi Rīgas dome. Pirmā posma (tas tiktu īstenots līdz 2020. gada 18. jūnijam) izmaksas tiek lēstas 30 miljonu, otrā (beigu termiņš būtu 2023. gada jūnijs) - 19 līdz 20 miljonu eiro apmērā, skaidroja Rīgas domes Pilsētas īpašuma komitejas vadītājs Oļegs Burovs, piebilstot: ja tomēr jaunā ideja nesaņem atbalstu, tad sliktākajā variantā skolēnu dziesmu svētki notiek vecajā estrādē. Viņš akcentēja, ka izmantotās tehnoloģijas projektā ir ļoti sarežģītas un gluži fiziski nav iespējams to visu izbūvēt ātrāk, kā to prasa Izglītības un zinātnes ministrija. Lai nerastos konflikta situācija valstī ar termiņiem, Rīgas dome ieteikusi arhitektiem izskatīt iespēju sadalīt celtniecību divos posmos. Otrs iemesls - pašvaldībai nav līdzekļu, lai uzreiz noslēgtu līgumu par visu summu. Valsts ir atļāvusi Rīgas domei šā projekta īstenošanai aizņemties 45 miljonu eiro lielu bezprocentu aizdevumu, no tiem gandrīz 27 miljoni jau ir iztērēti pirmajai kārtai. Kopumā viss projekts bez PVN izmaksās 76 miljonus eiro. Ar to - aptuveni 90 miljonus eiro. Vienīgi varot cerēt, ka būvniecības iepirkums, ko plānots izsludināt pirms Jāņiem, ļaus samazināt summu. Dome arī lūgšot atbalstu valstij un mēģināšot piesaistīt Eiropas Savienības fondu naudu.
Patlaban teju pilnībā pabeigti ir pirmās kārtas darbi. Visi pievedceļi ir nodoti ekspluatācijā jau šajā nedēļā, tuvākajā laikā - arī skatītāju zona, kurā būs 30 511 sēdvietu, bet pasākumos bez tām - krietni vairāk.
Tas nozīmē, ka Rīgas dome izpildīšot savu solījumu - rīkot estrādes atklāšanu 18. jūnijā. Arī otrās kārtas tehniskais projekts jau esot gandrīz pabeigts, un būvvaldes sarkanais zīmogs būšot zem dokumenta pēc pāris nedēļām, sacīja O. Burovs.
Iepazīstinot ar izstrādāto projektu, kura nosaukums ir Sidraba birzs Dziesmu kalnā, arhitekts Juris Poga uzsvēra, ka otrajā posmā paredzēts izbūvēt skatuves korpusu un kora tribīni. Vecajā estrādē, kuras atvērums ir 85 metri, ietilpst 7510 koristu. Šobrīd, lai to paplašinātu, izbūvētas pagaidu koka tribīnes, kas nodrošinās papildu vietas vēl 2292 koristiem. Tas nozīmē, ka šogad tur dziedāt varēs vairāk par 10 000 dziedātāju. Pēc estrādes pārbūves tur varēs uzņemt jau gandrīz 13 000 koristu.
Akustikas eksperts Andris Zabrauskis uzsvēra, ka estrādes būvniecībā tiek izmantotas unikālas skaņas atstarošanas metodes, kas nodrošinās labāku balsu savstarpējo dzirdamību un akustisko balansu, kā arī labāku «pakalpojumu» klausītājiem. Kopumā estrādē paredzēts izvietot aptuveni 300 akustisko vairogu, no tiem lielākais svērs ap tonnu un tā izmērs būs 3,5 reiz 4,5 metri. Estrādei no divu veidu stikla šķiedras tiks izbūvēta akustiskā membrāna, kas ir arī kā aizsargs no lietus un saules. Tā gan taps tikai otrajā posmā. J. Poga piebilda, ka pēc 2020. gada plānots iekārtot arī estrādes ēkas iekšpusi: pagraba līmenī - mākslinieku ģērbtuves un inventāra glabātavu, pirmajā stāvā - publiskās telpas, ekspozīciju zāli, ātriju un birojus, otrajā, trešajā un ceturtajā stāvā - birojus. Tāpat taps katlumāja un personāltelpas, arī stikls ēkas aizmugurē tiks ievietots otrajā kārtā, bet sākotnēji tiks izmantots kāds pagaidu materiāls. Ēkā tiks izveidota arī dziesmu svētku ekspozīcija, kuras iekārtošanā pašvaldība vēlētos saņemt valsts palīdzību. Plānots arī depozitārijs, kur varētu tikt saglabātas interesantākās un vērtīgākās vecās estrādes sastāvdaļas. Teritorijā iecerēts izveidot vēsturisko un tematisko taku, kuru izejot būs iegūstama informācija par līdzšinējām estrādēm, kas Rīgā savulaik bijusi dažādās vietās un veidolos.