No 1. jūnija "Rīgas ūdens" ūdenspiegādes tarifs pieaug par 35%; kanalizācija - 14%

Šodien stājas spēkā SIA "Rīgas ūdens" jaunie ūdenssaimniecības pakalpojumu tarifi, kas pieaugs vidēji par 24,2%, liecina Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) publiskotā informācija.

Tādējādi ūdenssaimniecības pakalpojumu tarifs būs 1,59 eiro (bez PVN) par piegādāto kubikmetru ūdens un novadīto kanalizāciju

"Rīgas ūdens" ūdensapgādes pakalpojumu tarifs pieaugs par 35% un būs 85 centi bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN) par kubikmetru pretstatā patlaban spēkā esošajiem 63 centiem (bez PVN) par kubikmetru, savukārt kanalizācijas pakalpojumu tarifs pieaugs par gandrīz 14% - no patlaban esošajiem 65 centiem (bez PVN) par kubikmetru līdz 74 centiem (bez PVN) par kubikmetru.

Tādējādi ūdenssaimniecības pakalpojumu tarifs būs 1,59 eiro (bez PVN) par piegādāto kubikmetru ūdens un novadīto kanalizāciju, kas ir par 24,2% vairāk nekā šobrīd esošie 1,28 eiro par kubikmetru.

"Rīgas ūdens" ar iesniegumu izskatīt un apstiprināt jaunus ūdenssaimniecības pakalpojumu tarifus SPRK vērsās 2017.gada oktobrī. Izvērtēšanas process bija laikietilpīgs, jo papīra formātā un elektroniski iesniegtā analizējamā informācija bija ļoti apjomīga. Izvērtēšanas laikā SPRK radās šaubas par atsevišķu izmaksu apmēru, tādēļ komersantam tika nosūtīti vairāki papildu informācijas pieprasījumi.

Tā rezultātā tarifu projekta izvērtēšanas process uz pieprasītās informācijas sagatavošanas laiku tika apturēts un tarifi nevarēja stāties spēkā 1.aprīlī, kā to sākotnēji prognozēja komersants. Ņemot vērā SPRK pieprasījumus, "Rīgas ūdens" iesniedza papildu skaidrojumus, pamatojošos dokumentus un precizētu tarifu projektu. Pēc izmaksu precizēšanas kopējās ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanas izmaksas tika samazinātas par 855 000 eiro, savukārt plānotais lietotājiem piegādātā ūdens un savākto notekūdeņu apjoms attiecīgi palielināts par 1,1% un 1,5%.

Līdz ar to SPRK bija iespēja samazināt sākotnēji plānotos tarifus kopumā par četriem centiem, attiecīgi par vienu eiro centu ūdensapgādes pakalpojumiem un trīs eiro centiem kanalizācijas pakalpojumiem.

Būtiskākais izmaksu samazinājums tika veikts tādās pozīcijās kā kapitāla izmaksās saistībā ar SRPK veiktajām izmaiņām tarifu aprēķināšanas metodikā, kas noteica, ka kapitāla atdeves aprēķinā neiekļauj krājumus, nepabeigto celtniecības objektu izmaksas un avansa maksājumus par pamatlīdzekļiem, elektroenerģijas izmaksas tika samazinātas saistībā ar SPRK pieņemto lēmumu par obligātā iepirkuma un jaudas komponentēm no 2018.gada 1.janvāra.

Tāpat tika izslēgtas plānotās izmaksas par iespējamo tehnoloģisko risku novēršanu un noteikti atsevišķi remontdarbu veidi, kas ir kapitalizējami, tika precizēti arī plānotie pakalpojumu apjomi, tos nedaudz palielinot, salīdzinot ar sākotnēji iesniegtajiem.

Ūdenssaimniecības pakalpojumu tarifu izmaiņas saistītas ar vairākiem faktoriem. Būtisku izmaksu pieaugumu, salīdzinot ar 2014.gadā apstiprināto tarifu, radīja 2017.gada martā pieņemtie grozījumi Rīgas domes saistošajos noteikumos par Rīgas transporta būvju aizsardzību, kas paredz ievērojami augstākas prasības ceļa seguma atjaunošanai pēc inženiertīklu remontdarbiem. Tāpat kopš 2014.gada valstī ir pieaugusi minimālā alga, vidējā darba samaksa, kā arī valsts sociālās apdrošināšanas nodoklis, kas ietekmējis arī "Rīgas ūdens" personāla izmaksas.

Kopš 2014.gada ir veiktas investīcijas ūdenssaimniecības sistēmu sakārtošanā 87 miljonu eiro vērtībā, līdz ar to ir palielinājies pamatlīdzekļu nolietojums. Vienlaikus SPRK uzsvēra, ka saskaņā ar tarifu aprēķināšanas metodiku finanšu līdzekļi, kas saņemti no Eiropas Savienības fondiem vai citi dāvinājumi tarifu aprēķinā netiek iekļauti. Kopš spēkā esošā tarifa apstiprināšanas ir pieaudzis arī dabas resursu nodoklis gan par ūdens ieguvi, gan vides piesārņošanu. Ietekmi uz viena kubikmetra izmaksām rada arī pakalpojumu apjomu samazināšanās. Kopš pagājušā tarifa apstiprināšanas piegādātā ūdens apjoms samazinājies par 7%, savāktais notekūdeņu apjoms - par 2%.

Pozitīvi vērtējamas "Rīgas ūdens" darbības, kas vērstas uz elektroenerģijas patēriņa optimizēšanu, tā rezultātā samazinot izmaksas. Arī pakāpeniskā inženiertīklu atjaunošana ir devusi rezultātu - ūdens zudumi centralizētajos ūdensapgādes inženiertīklos, salīdzinot ar iepriekšējo tarifu, samazinājušies no 17% līdz 12%.

Kopš iepriekšējā tarifa apstiprināšanas veiktas ievērojamas investīcijas ūdenssaimniecības pakalpojumu kvalitātes un drošības uzlabošanā. Savukārt, lai paaugstinātu ūdensapgādes drošību, veikta vairāku novecojušo maģistrālo inženiertīklu posmu pārbūve.

Saskaņā ar Eiropas Komisijas (EK) rekomendācijām, vērtējot investīciju piesaistes nepieciešamību, jāplāno atbilstoša tarifu politika, lai nodrošinātu, ka mājsaimniecības vidējie mēneša maksājumi par ūdenssaimniecības pakalpojumiem nepārsniedz 4% no vidējiem mājsaimniecības ikmēneša ienākumiem. Vidējie mājsaimniecības maksājumi par ūdenssaimniecības pakalpojumiem Rīgā pēc jaunā tarifa būs no 1-1,6% no vidējiem mājsaimniecības ikmēneša ienākumiem - tie ir būtiski mazāki, nekā saskaņā ar EK rekomendācijām pieļaujamie.

Arī pēc jauno tarifu apstiprināšanas "Rīgas ūdens" tarifi ir vieni no zemākajiem ūdenssaimniecības pakalpojumu tarifiem Latvijā, kā arī vieni no zemākajiem tarifiem salīdzinājumā ar lielākajām Eiropas pilsētām, liecina SPRK apkopotā informācija.

Ūdensapgādes pakalpojumu un kanalizācijas pakalpojumu tarifu projekts ir aprēķināts saskaņā ar SPRK apstiprināto ūdenssaimniecības pakalpojumu tarifu aprēķināšanas metodiku. Tarifu projektā no kopējām izmaksām 29,9% veido kapitāla izmaksas, 28,4% - personāla izmaksas, 15,5% - pamatlīdzekļu uzturēšanas un remontu izmaksas, 23,5% - pārējās saimnieciskās darbības izmaksas, 2,7% - nodokļi.

Aģentūra LETA jau ziņoja, ka "Rīgas ūdens" pavasarī paziņoja par ieceri par 36,5% palielināt ūdenssaimniecības tarifu un par 18,5% celt kanalizācijas tarifu. Tas paredzētu pašreizējo 1,28 eiro vietā par piegādāto kubikmetru ūdens un novadīto kanalizāciju iekasēt 1,63 eiro par kubikmetru.

Tarifu palielinājums skaidrots ar izmaksu pieaugumu palielinātā dabas resursu nodokļa dēļ, ekspluatācijas izmaksu un dažādu rekonstrukcijas projektu īpatsvara palielinājumu, kā arī ūdens patēriņa samazināšanos.