Iestājoties siltākam laikam, atsākušies arī dažādu komunikāciju remontdarbi Rīgas ielās. SIA Rīgas ūdens Tehniskā departamenta direktors Gatis Krauze – sarunā ar Neatkarīgo par šovasar plānotajiem remontiem un uzņēmuma ikdienā veicamajiem darbiem.
- Uzņēmuma mājaslapā ievietotā aktuālo bojājumu karte liecina, ka regulāri nākas novērst lielākas vai mazākas avārijas. Kur šovasar notiks remontdarbi, kas var būtiski ietekmēt rīdzinieku ikdienu?
- Primāri ir ar Rīgas domes Satiksmes departamentu plānoto asfaltseguma nomaiņu saistītie darbi, proti, tur, kur plānota ielas seguma nomaiņa, mēs vispirms cenšamies nomainīt savus komunikāciju mezglus. Pērn tā bija Brīvības iela, kur pašlaik pielabojam dažas nepilnības, tāpat arī Kalpaka bulvāris, kur šovasar notiks asfaltēšana. Šogad - Bruņinieku iela un Krasta iela, taču pēdējā no šiem objektiem mūsu darbi būtiski neietekmēs iedzīvotāju pārvietošanos.
Lielu daļu darbu esam jau izdarījuši, bet vienmēr atrodas kaut kas remontējams. Taču pilna apjoma darbiem šobrīd nav ne finanšu, ne kapacitātes, piemēram, lai varētu veikt pilnu ūdensvada komunikāciju rekonstrukciju. Šobrīd nomainām ūdensvada aizbīdņus un hidrantus - potenciālos cēloņus, kuru dēļ vajadzētu nākties uzlauzt asfaltu un pēc tam to atjaunot. Pēc Rīgas transporta būvju aizsardzības noteikumiem, mums tas izmaksātu ļoti dārgi. Tāpēc arī tos atjaunojam. Negribam riskēt arī ar ūdensvadu ievadiem. Rīgas centra daļā tie ir sliktā stāvoklī. Cinkotie ievadi vēl var palikt, bet vecie svina ievadi gan jāmaina, jo tie ir savu laiku nokalpojuši.
- Ūdensvadus pilnā apjomā nemaināt?
- Tikai svarīgākos komunikāciju mezglus, lai būtu iespējams klientus ātri un operatīvi atslēgt no ūdenspadeves, ja šāda nepieciešamība avārijas gadījumā rastos. Šādā veidā atliekam iespējamo ielu seguma uzrakšanu uz daudziem gadiem. Ja gribētu mainīt centrālos ūdensvadus, tas būtu grūti izdarāms, jo mēs jau tāpat nevaram paspēt darboties tādā apjomā, kādā šobrīd Satiksmes departaments atjauno ielu segumu. Un būtu arī grūti finansiāli pamatot ūdensvadu nomaiņu - lai arī daudzi no tiem ir nokalpojuši vairāk nekā 50 gadu, attiecīgajā laika periodā konkrētajos posmos bijuši tikai viens vai divi plīsumi. Visbiežāk problēmas tomēr rodas ūdensvadu mezglos, bet, ja tie ir sakārtoti, tad ir iespēja operatīvi atslēgt konkrētus rajonus vai pat tikai mājas un padot ūdeni no citiem tīkliem. Tāpēc arī jāsakārto šie mezgli, pirms vēl tiek uzklāts jauns ielu segums.
- Vai Rīgas ūdens veic darbus arī ar Dziesmu un deju svētku norisi saistītajos rajonos?
- Mums tur ir bijis neliels darba apjoms. Starp citu, valda tāds viedoklis: ja kāds kaut kur kaut ko rok, tātad to dara Rīgas ūdens! Tas ne vienmēr tā ir. Iespējams, ka kādā rakšanas vietā arī atrodas mūsu komunikācijas, bet ne vienmēr darbu pasūtītājs un izpildītājs esam mēs. Arī šajā gadījumā tās lielākoties ir citas organizācijas, kuras Dziesmu un deju svētku norises vietās pasūta un veic darbus. Taču to rezultātā svētku dalībniekiem mūsu pakalpojumi būs viegli pieejami un ērti saņemami.
- Sacījāt, ka Rīgas ūdenim mēdz piedēvēt darbus, ko uzņēmums nedara. Ko tieši nedarāt?
- Dažkārt cilvēki nesaprot, ka dzīvokļos neko neremontējam. Piezvana mūsu dispečeriem un saka - nav ūdens! Dispečers nesaprot, kur nav ūdens. Mājā? Nē, vannasistabā nav, bet virtuvē ir! Vai otrādi. Prasa - brauciet, dariet! Nē, Rīgas ūdens to nedara, mūsu atbildības robežas beidzas pie mājas ievada. Atkarībā no īpašuma formas remontdarbus nama iekšienē veic apsaimniekotājs - vai nu pats, vai arī to uzdod veikt ārpakalpojuma sniedzējam. Gadās arī tā, ka apdrošinātāji prasa mums paskaidrojumus, ko esam darījuši mājā, jo tajā avārijas dēļ ir noplūdināti dzīvokļi. Kad sākam lasīt apdrošināšanas dokumentus, izrādās, ka tualetē ir bijis bojāts savienojums pie skalojamās kastes. Vēlreiz uzsveru - nama un dzīvokļu iekšienē notiekošais nav mūsu atbildība.
Sarežģītāks ir jautājums par bijušajām resoru mājām. Diemžēl vēl ir daudz tādu māju, kuru ārējie ūdensvada un kanalizāciju tīkli nav mūsu pārziņā. Rīgā ir pat veseli kvartāli, kur ēkas savstarpēji saistītas ar ūdensvadu, kas vai nu neatbilst normatīviem, vai arī tas nav Rīgas ūdens tīkla piederības vai apkalpes robežās. Ja šādas piederības tīklos starp mājām rodas kāds bojājums, nevaram to novērst. Noslēdzam ūdens padevi, bet pārējais jārisina apsaimniekotājam. Šī situācija ir sarežģīta, taču iedzīvotāji parakstījuši līgumus ar konkrēto apsaimniekotāju, un viņiem ar pretenzijām jāvēršas pie tā, lai bojājums iekšējos vados vai viņu tīklu apkalpes robežās tiktu novērsts saskaņā ar līgumu.
- Sacījāt par ielas segumu atjaunošanu, kas saistīts ar transportbūvju aizsardzības noteikumiem - Rīgas ūdens remontē daudzās vietās, bet ielu seguma platība, kas jāatjauno, ir kļuvusi daudzreiz lielāka. Tas nerada problēmas - finansiālas, termiņu ziņā?
- Pašlaik mēs mazinām iespējamos nākotnes finansiālos riskus. Varētu jau nedarīt arī neko, jo segums ir tikai virskārta, Satiksmes departaments to atjauno, un viss. Bet saskaņā ar jau minētajiem saistošajiem noteikumiem, kad Satiksmes departaments būs darbus pabeidzis, ielas seguma virskārtu uzlaužot, nāksies to atjaunot ne tikai remontdarbu vietā, bet piecus metrus platā joslā uz abām pusēm. Ja hidranta vai aizbīdņa remonts izmaksās, piemēram, 1000-1500 eiro, tad seguma atjaunošana maksās piecas reizes vairāk. Tāpēc arī mēģinām izslēgt šādu risku - nomainām komunikācijas, lai tuvāko astoņu gadu laikā nenāktos segumu uzlauzt. Pabeidzam savus darbus pirms seguma nomaiņas, atjaunojam to, kas ir sliktā tehniskajā stāvoklī. Protams, nevar izslēgt varbūtību, ka ūdensvada vai kanalizācijas cauruli sabojās korozija vai tā grunts seguma svārstību rezultātā pārlūzīs - no šādas iespējamības nav pasargāti inženiertīklu uzturētāji nevienā pilsētā.
- Par citām aktualitātēm, kas skar uzņēmuma darbību. Šobrīd ir ieviesta jauna prasība par ūdens mēraparātu izvietošanu skatakās arī pie tām ēkām, kurās līdz šim ūdens patēriņš tika uzskaitīts to iekšienē.
- Likuma nezināšana neatbrīvo no atbildības. Iedzīvotājiem tika dots ilgs laika periods, lai sakārtotu šo jautājumu, bet tagad atlicis pavisam maz laika, lai šādas skatakas ar mēraparātiem ierīkotu. Rīgā ir tādas vietas ārpus centra, kur tas ir aktuāls jautājums, tāpat pilsētas centrālajā daļā ir mājas, kas atrodas tuvu ietvei un kur ierastie mezglu izbūves risinājumi nav pielietojami. Tad kopā ar klientu izskatām variantus un saskaņojam ūdens skaitītāja mezgla izbūvi arī ēkas pagrabā. Projektu izstrādā klients, bet skaitītāju fiziski uzstāda Rīgas ūdens. Ja tas netiek izdarīts noteiktajā termiņā, uzņēmumam ir tiesības izbūvēt šo mezglu un piesūtīt klientam rēķinu. Starp citu, jau pagājušā gadsimta 20.-30. gados Rīgas mājās bija skaitītāja mezgls ar noslēgarmatūru ielas malā iebūvētā skatakā. Tas nav nekāds jaunums.
- Vai turpināt apkarot nelegālos pieslēgumus?
- Nevaram iepriecināt - pieslēgumus kontrolējam, apsekojam un konstatējam situāciju. Tas notiek dažādi, un arī situācijas ir dažādas. Ir jaunie apbūves rajoni, kuros iedzīvotāji nav varējuši sagaidīt likumīgu veidu, lai pieslēgtos centralizētajai ūdensapgādei un kanalizācijai, bet ir vietas, kur iedzīvotāji ilgstoši ekspluatē esošos tīklus bez nepieciešamā saskaņojuma. Daudzos rajonos izvietojam zondes, ar kuru palīdzību redzam ūdens vai kanalizācijas plūsmu, tās virzienu un spiedienu. Kad šos zonžu iekārtošanas darbus pabeigsim, tad varēsim pilnībā redzēt, cik daudz un kurā rajonā ūdens ticis padots, cik tas konkrētajā rajonā ir patērēts, un tad salīdzināsim šos mērījumus ar klienta apmaksāto ūdens daudzumu un reāli patērēto. Lielākoties nelegāli mūsu centralizētajiem tīkliem pieslēdzas privātmāju īpašnieki vai mikrouzņēmēji. Piemēram, ir kiosks, kurā ir iekārtota tualete, bet pieslēgums nav legalizēts. Parasti šādos gadījumos sākotnēji tiek uzlikta soda nauda un noslēgta vienošanās par pakalpojuma apmaksu par to laiku, cik ilgi ticis izmantots nelegālais pieslēgums. Ja klients nevēlas sadarboties un šo pieslēgumu legalizēt, kā arī maksāt par pakalpojumu, uzdodam pieslēgumu demontēt.
- Vai Rīgā joprojām ir daudzdzīvokļu ēkas, kuru augšējos stāvos nav pietiekamas ūdens padeves?
- Pēc likuma prasībām nodrošinām visus ūdens padeves parametrus. Diemžēl cilvēki bieži vien nesaprot, ka ūdens skaitītāja mezgls ir tāds pats priekšmets kā, piemēram, automašīna, kas jāremontē un par kuru ir jārūpējas. Cilvēki uzskata, ja ūdens skaitītājam ir filtrs un krāna galā sietiņš, kāpēc netiek saņemts kvalitatīvs ūdens, kāpēc dzīvoklī nav pietiekama ūdens spiediena!? Kad šādiem klientiem pajautā, kad pēdējo reizi mainīts filtrs vai tīrīts sietiņš, tad viņi to nevar atcerēties... Jebkura iekārta prasa apkopi un uzturēšanu. Kaut vai to pašu sietiņu nepieciešams pārbaudīt un iztīrīt reizi trijos vai sešos mēnešos. Cilvēki ir piemirsuši, ka Rīgā daudzviet ir pat simtgadīgi ūdensvada tīkli, tāpēc tas, kas uzkrājies šajos gados, nosēžas sietiņā un aizdambē to.
- Prasot tīru ūdeni un jaunu ūdensvadu, nereti aizmirstam, ka tas maksā naudu, tātad - augstāku tarifu. To nemēdz saistīt kopā arī ar demogrāfisko situāciju.
- Tiem cilvēkiem, kuri izvēlējušies vai bijuši pietiekami drosmīgi palikt Rīgā, finansiālā nasta kļūst aizvien smagāka, jo šādu palicēju ir aizvien mazāk. Ja visas ūdenssaimniecības izmaksas varētu sadalīt uz kādreiz plānoto miljons iedzīvotāju skaitu Rīgā, tad tagadējie rīdzinieki maksātu uz pusi mazāk. Arī tas ir neapstrīdams fakts.