Āgenskalna tirgus restarts un jaunās iespējas

CITĀDĀKS. Āgenskalna tirgus nomnieks būs SIA Kalnciema iela, kuras īpašnieks Kārlis Dambergs (vidū) sola tirgu atdzīvināt, lai tas kļūtu pievilcīgs ne tikai āgenskalniešiem, bet arī Pārdaugavas un Rīgai tuvāko apdzīvoto vietu iedzīvotājiem © Mārtiņš Zilgalvis, F64 Photo Agency

Āgenskalna tirgus nomas tiesību izsolē piedalījās tikai viens pretendents – SIA Kalnciema iela (īpašnieki – Kalnciema kvartāla attīstītāji brāļi Mārtiņš un Kārlis Dambergi) un Rīgas pašvaldības nekustamā īpašuma nomas tiesību izsoles komisija izteica tam vienbalsīgu piekrišanu. Nomas tiesības iegūtas uz 30 gadiem.

Rīgas domes Pilsētas īpašuma komitejas priekšsēdētājs Oļegs Burovs sacīja, ka SIA Kalnciema iela piedāvājumā izvērtēta apkaimes situācija kopumā, tirgus attīstība, tiks piesaistīti vietējie zemnieki un tirgus teritorijā vieta būs pašvaldības filiālbibliotēkai Zvirbulis. Pašlaik tā atrodas privātā īpašumā un no ārpuses drīzāk kalpo kā šausmu filmas uzņemšanas vieta.

SIA Kalnciema iela īpašnieks Kārlis Dambergs ir nolēmis tirgum piesaistīt arī citu apkaimju un Rīgai tuvāko apdzīvoto vietu iedzīvotājus.

SIA Kalnciema iela pārstāve Una Meiberga Neatkarīgajai teica, ka Āgenskalna tirgus būs interesants visām sabiedrības grupām, arī senioriem. Kalnciema kvartāla tirdziņš ir populārs, bet tiek dēvēts arī par dārgu un snobisku. U. Meiberga atbild, ka lēts tirgus ir tikai trešās pasaules valstīs, bet cenas tirgū nosaka tirgotāji un pieprasījums. Āgenskalna tirgus teritorijas apjoms paver jaunas iespējas, piemēram, no pavasara līdz rudenim - nakts tirgu, tirgus teritorijā dienā ir atvērta ēdnīca, bet vakarā - restorāns, un produkti tiek iegādāti uz vietas tirgū. Pašvaldība ir izvirzījusi nomniekam prasības, kas tirgus teritorijā neļaus ienākt lielveikaliem. Tas būs tirgus, paredzēts vietējiem ražotājiem un apkaimes iedzīvotājiem.

SIA Kalnciema iela īpašnieks Kārlis Dambergs ir nolēmis tirgum piesaistīt arī citu apkaimju un Rīgai tuvāko apdzīvoto vietu iedzīvotājus.

SIA Kalnciema iela izsludināja aptauju par to, ko cilvēki vēlētos redzēt Āgenskalna tirgū un kādām vajadzētu būt tā funkcijām. Divu nedēļu laikā tika saņemtas atbildes no 1660 cilvēkiem. U. Meiberga vērtē, ka apkaimes iedzīvotāju lojalitāte pret šo tirgu ir palielinājusies.

O. Burovs sacīja, ka par iespējām saimniekot Āgenskalna tirgū interesējās divi trīs potenciālie investori no Igaunijas. Viņi negribēja nomāt, bet vēlējās pirkt šo īpašumu. Pašreizējam Āgenskalna tirgus nomniekam tika prasīts finansiāls nodrošinājums 5 miljonu eiro apmērā. Bankas nav bijušas pretimnākošas, tāpēc investoru piesaiste ne tikai šim, bet arī Vidzemes tirgum ir sarežģīta. K. Dambergs informēja, ka Āgenskalna tirgus sakārtošanai piesaistīts investīciju fonds BaltCap. Pašlaik vēl nav precīzu aprēķinu, cik izmaksās tirgus atjaunošana. Līdz 31. augustam nomnieks solījis iesniegt Rīgas domes Īpašuma departamentam pilnībā izstrādātu un saskaņotu projektēšanas darbu uzdevumu.

Zināms, ka līdz īpašuma nodošanai ekspluatācijā, bet ne ilgāk kā līdz 2021. gada 30. novembrim uzņēmumam par īpašuma nomu ik mēnesi būs jāmaksā 0,21 eiro kvadrātmetrā bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN). Pēc īpašuma nodošanas ekspluatācijā, kam jānotiek ne vēlāk kā 2021. gada 1. decembrī, par īpašuma nomu uzņēmumam ik mēnesi būs jāmaksā 1,20 eiro kvadrātmetrā bez PVN. Nomniekam būs jāmaksā arī zemes nomas maksa - 7460 eiro gadā bez PVN. Ja nomnieks vēlēsies saglabāt bijušo sakņu paviljonu, tad varēs to atjaunot, ja ne, tad to nojauks. Pašlaik no paviljona ir atstātas kolonnas un grīdas segums, sienas un jumts - demontēti. Savukārt vēsturiskajā ēkā ir atļauts izmantot tikai atsevišķas telpas, jo tā ir sliktā tehniskā stāvoklī.

Latvijā

Valsts aizsardzības dienesta karavīri Sēlijas militārā poligona dronu mācību un testēšanas poligonā aizvadījuši noslēdzošās bezpilota lidaparātu rotas līmeņa mācības, kurās, izmantojot dažādus bezpilota lidaparātu modeļus, trenēja spēju identificēt un iznīcināt pretinieku, aģentūru LETA informēja Aizsardzības ministrijā.

Svarīgākais