Lems par bebru likteni pilsētas kanālā

Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas deputāti šodien lems par bebru likteni pilsētas kanālā.

Rīgas centrā bebri nodara ļoti būtisku kaitējumu kokiem, tādēļ nepieciešams tos izķert, uzskata pašvaldības aģentūras "Rīgas dārzi un parki" direktors Agnis Kalnkaziņš (TP).

Aģentūras apsaimniekošanā esošajās teritorijās 2009.gada rudens periodā atkārtoti konstatēti ļoti būtiski bojājumi pilsētas kanālmalas apstādījumiem, ko nodarījuši kanālā mītošie bebri. Kanāla posmā no 13.janvāra ielas līdz Andrejostai pilnībā ir nopostīti jau 16 liela izmēra koki un neskaitāmi krūmu stādījumi.

12.novembrī kanāla teritorijā pie Rīgas brīvostas tika konstatēts, ka bebri ir sākuši grauzt kanāla krasta nostiprinājuma pāļus, kā arī saknes vairāk nekā 100 gadus vecam ozolam.

Ar esošo finansējumu "Rīgas dārzi un parki" ir veikuši vairākkārtīgus aizsardzības pasākumus, gan kokus apstrādājot ar augu aizsardzības preparātiem, gan uzliekot metāla sietus. Diemžēl šie pasākumi nav devuši vēlamo rezultātu, un turpmākai cīņai ar bebriem aģentūrai finansējuma neesot. Arī Rīgas Vides aizsardzības fondam finansējuma, ko varētu novirzīt bebru izķeršanai, nav.

Sazinoties ar Latvijas Mednieku asociācijas (LATMA) speciālistiem, aģentūra noskaidrojusi, ka pašlaik bebriem ir miera periods, jo bebriem dzimst mazuļi, un tie aktivizēsies rudens periodā. Tāpēc LATMA speciālisti iesaka rudens periodā bebrus izķert, pretējā gadījumā pilsētas kanālā dzīvojošie bebri nodarīšot vēl līdz šim nepieredzētus postījumus, kuru novēršana pilsētai izmaksāšot ļoti dārgi.

Tāpēc aģentūra lūdz Mājokļu un vides komiteju izskatīt un atbalstīt bebru izķeršanu no pilsētas kanāla, piesaistot LATMA speciālistus, un piešķirt no Rīgas domes rezerves fonda nepieciešamo finansējumu 2750 latu apmērā.

Vides komiteja iepriekš atzina, ka Rīgai būs jāmācās sadzīvot ar bebriem, kuri iemitinājušies pilsētas kanālā.

Rīgā uzskaitīti vairāk nekā 120 bebri. Dzīvnieki dzīvo pilsētā un tās rajonā. Bebri "saimnieko" arī vairākās citās vietās Rīgā, piemēram, Ķīšezera apkārtnē un Sarkandaugavā.

Latvijā

Latvijā gadā ir 12 papildu brīvdienas (Lieldienās, Jāņos, Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienā, Latvijas Republikas Proklamēšanas dienā, Darba svētkos, Ziemassvētkos un Jaungadā). Lielākā daļa cilvēku, izņemot darbaholiķus, labprāt iegūtu vēl pāris papildu brīvdienas, piemēram, Lāčplēša dienu un 15. augustu. Arī darba nedēļa varētu būt īsāka. Ekonomisti gan krata pirkstu – papildu brīvdienas Latvijai izmaksājot dārgi.

Svarīgākais