Rīgas pils vērtības pētīs
Latvijas Nacionālais vēstures muzejs varētu pakāpeniski atgriezties Rīgas pils kastelas daļā. Pagājušajā gadā muzeja līdzšinējās telpās tika atklāti XVI gadsimta sienu gleznojumi, XIII gadsimta mūra fragmenti un daudzi citi atradumi, kuri vēsturniekiem un arheologiem ir interesanti kā vēstures liecības, bet nav tik iespaidīgi. Muzejs uz Rīgas pili vēl nevar pārcelties, tāpēc simtgadi šajās telpās tas nesvinēs.
Diemžēl bija laiks, kad valsts mēroga projektus gribēja pieskaņot Latvijas simtgadei, tāpēc tos izstrādāja ļoti ātri, bet realitātē nācās atdurties pret objektīviem ierobežojumiem. Rīgas pils restaurācijas un rekontrukcijas gadījumā - pret vēsturisko vērtību apzināšanu, izpēti un saglabāšanu. Tāpēc Rīgas pils atjaunošanas padomes sēdē ir nolemts saglabāt vēsturiskās liecības, turpinot pils kastelas daļas būvniecību. Padome apstiprināja Rīgas pils kastelas daļas restaurācijas metodiskās grupas izveidi un uzdeva tai kopā ar pilnsabiedrību Rīgas pils Kastelas projekts arhitektiem un VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) ne vēlāk kā līdz maija beigām sagatavot darba plānu un tam atbilstošu finansējuma grafiku pils atjaunošanas darbu veikšanai pa posmiem, informē VNĪ. Arhitekts Reinis Liepiņš ir sacījis, ka Rīgas pils restaurācija ir laikietilpīgs process. Ja gaidītu, kad to pabeidz pilnībā, tas nozīmē, ka ēka nekad netiktu padarīta sabiedrībai pieejama. Savukārt, ja ēku atvērtu pakāpeniski, tas veicinātu arī tūristu interesi, jo viņiem būtu iespēja iekļūt daudzus gadsimtus senās telpās.
Pils atjaunotāji ir uzsvēruši, ka nepieciešams izpētīt pilī un tās teritorijā atrasto kultūrslāni, nevis sasteigt, pieskaņojoties svinīgam datumam. Pils rekonstrukcija ir unikāla iespēja atsegt gan zināmus objektus, gan piedzīvot pārsteigumus - kā notika ar sienas gleznojumiem. Arheoloģiskās izpētes laikā atklāts liels daudzums XVII-XIX gadsimta artefaktu, arī mūris zem XIV gadsimta pils un tā fragmenti ļauj saprast, kā tikusi būvēta vecākā un jaunākā pils. Atklātas XVII gadsimta pagraba kāpnes, apmetumi, XIX gadsimta kanalizācijas sistēmas daļas. Savukārt Svina torņa augšdaļā ir saglabājušās ar ozolkoku apdarinātas šaujamlūkas un citas interesantas detaļas.
VNĪ informē, ka kapelā un remterī jeb ēdamtelpā tiek veikta pērn atklāto sienu un griestu gleznojumu konservācija, piesaistot čehu restauratoru Janu Voičehovski.
VNĪ vēsta, ka pa kārtām notiks gan pils atjaunošanas darbi, gan arī tiks rīkots būvdarbu iepirkums.