Uzņēmēji aktīvi rīkojas, lai Rīgā atvērtu kafejnīcu āra terases
Daļa ugunsdrošības noteikumiem neatbilstošās vasaras āra kafejnīcas Rīgā novērsušas Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) pārbaudēs konstatētos trūkumus, norādīja Latvijas Restorānu biedrības (LRB) prezidents Jānis Jenzis.
Kā ziņots, Rīgas pilsētas būvvaldes vadītājs Ingus Vircavs šā gada 16.aprīlī informēja Rīgas domes Pilsētas attīstības komiteju, ka ugunsdrošības noteikumiem neatbilst 14 līdz 15 Rīgā plānotās vasaras āra kafejnīcas.
Jenzis sacīja, ka pēc minētā paziņojuma LRB tikās ar Vircavu, lai pārrunātu radušos situāciju. Viņš atzīmēja, ka būvvaldes vadītājs ir ieinteresēts radušos situāciju atrisināt, tomēr biedrībai ir neizprotama VUGD pēkšņā vēlme mēnesi pirms sezonas sākuma ieviest 2016.gada 1.septembrī pieņemto Ministru kabineta noteikumus "Ugunsdrošības noteikumi", kuru piemērošana netika veikta arī 2017.gadā. Pēc biedrības prezidenta teiktā, uzņēmējiem ir nepieciešams aptuveni pusgads, lai pārorientētu savu darbību atbilstoši jaunajiem noteikumiem un veiktu attiecīgās izmaiņas. Līdz ar to tādā veidā nav nodrošināts uzņēmējiem nepieciešamais pārejas posms, lai nodrošinātu āra terašu atbilstību attiecīgajām ugunsdrošības normām.
LRB prezidents skaidroja, ka Latvijā kopumā uzņēmumus ietekmējošie saistošie noteikumi mainās diezgan strauji, tādējādi uzņēmējdarbību padarot diezgan nestabilu. Tas savukārt nelabvēlīgi ietekmē ne tikai vietējos uzņēmējus, bet arī atvaira ārvalstu investorus. Pēc Jenža teiktā, vasaras āra terases lielai daļai Rīgas kafejnīcu ir izdzīvošanai svarīgas, līdz ar to ir nepieciešams valsts līmenī nodrošināt praksi, ka dažādu saistošo noteikumu pieņemšana un to ieviešana tiek veikta laicīgi, lai uzņēmējiem tiktu nodrošināts pietiekams laiks tiem pielāgoties.
Taujāts, vai ir zināms, cik āra kafejnīcas Rīgā jau novērsušas VUGD konstatētās ugunsdrošības nepilnības, Jenzis sacīja, ka konkrēts skaits nav zināms, tomēr daļa sadarbojas ar dienesta pārstāvjiem, lai saskaņotu to darbību atbilstoši jaunajiem noteikumiem un uz vasaru to terases būtu iespējams atvērt. Tikmēr cita daļa, kas nav spējusi saņemt nepieciešamo saskaņojumu, nolēmusi par saviem līdzekļiem nodrošināt apkārtnes atbilstību noteikumiem, piemēram, līdzinot bruģi, lai varētu atvērt terasi. Biedrības prezidents atzīmēja, ka šādos gadījumos būtu svarīgi, ka pašvaldība uzņēmējiem "panāktu pretī", jo liela daļa no iedzīvotāju ienākumu nodokļa nonāk tās budžetā, līdz ar to pašvaldībai Jenža ieskatā arī būtu jābūt vairāk ieinteresētai minētā jautājuma atrisināšanā.
F64
Aģentūra LETA jau vēstīja, ka vairāku restorānu īpašniekus un Latvijas Restorānu biedrības (LRB) pārstāvjus satraukusi Rīgas pilsētas pašvaldības, Rīgas pilsētas būvvaldes un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta iecere pāris mēnešus pirms vasaras sezonas sākšanās piemērot jau 2016.gada 1.septembrī pieņemtos Ministru kabineta noteikumus "Ugunsdrošības noteikumi".
LRB norāda, ka šādu noteikumu piemērošana esot "pēkšņa un bez brīdinājuma", un ka tādā veidā ir rupji pārkāpts gan labas pārvaldības, gan likumības princips valsts pārvaldes iestādēs, tādejādi uzņēmējiem radot nopietnus zaudējumus. Ja restorāns neatbilst ugunsdrošības noteikumu prasībām, tam netiek izsniegta atļauja atvērt vasaras terasi, bet saskaņā ar LRB aplēsēm, ja restorānam šāda iespēja tiek liegta, tad tipiska Rīgas restorāna zaudējumi palielinās par 145 000 eiro gadā.