Cik patīkami ir dzert kafiju un tērzēt, ja dažu centimetru attālumā garām pabrauc mašīna? Pēc tam vēl viena un vēl, un vēl. Vecrīgu gada siltajā laikā, protams, okupē vasaras kafejnīcas, un daļa no tām atrodas vārda tiešā nozīmē uz ielas.
Piemēram, Vaļņu ielas sākumā. Taču, spriežot pēc pašvaldības noteikumiem, viss ir kārtībā, ja vien garām braucošās mašīnas ievēro pieļaujamo ātrumu un kafejnīcas īpašnieki neizlemj patvaļīgi paplašināt atpūtas zonu.
Rīgas domes saistošie noteikumi reglamentē, kad un kur drīkst iekārtot sezonas kafejnīcas uz ielas, kādam jābūt brauktuves platumam un cik metru no braucamās daļas drīkst aizņemt būve, lai neapdraudētu kafejnīcas apmeklētājus un arī autobraucējus. Vasaras kafejnīcas tiek pārbaudītas un, ja nepieciešams, pat izmērīti to parametri, jo uzņēmēji mēdzot patvaļīgi paplašināt pieļaujamos izmērus, skaidro pilsētas izpilddirektora preses sekretārs Uģis Vidauskis.
Satiksmes departamenta satiksmes organizācijas un kustības drošības nodaļas vadītājs Tālivaldis Vectirāns norāda, ka citās valstīs arī ir izplatīta prakse vecpilsētās un pilsētu zonās, kur iedzīvotāji atpūšas un uzturas daudz tūristu, vasaras kafejnīcas ierīkot uz brauktuves daļas. Līdzīgu ainu varot apskatīt kaimiņos – Lietuvā un Igaunijā. Rīgā ir nosacījums, ka vietās, kur ielas neatrodas dzīvojamās zonas teritorijā vai kur tās nav noteiktas par gājēju un velosipēdu ceļiem, vasaras kafejnīcas uz ielu braucamās daļas neatļauj ierīkot, informē Satiksmes departamentā. "Vecrīgā ir daudz gājēju un velosipēdu ielu. Šī teritorija ir noteikta kā dzīvojamā zona, par ko liecina ceļa zīmes Dzīvojamā zona un Dzīvojamās zonas beigas. Tādējādi atbilstoši Ceļu satiksmes noteikumiem šajā teritorijā gājēji drīkst pārvietoties pa visu ielas braucamo daļu un gājējiem ir priekšroka, savukārt transportlīdzekļi nedrīkst braukt ātrāk par 20 km/h. Visi šie Ceļu satiksmes noteikumi attiecas arī uz Vaļņu ielu 3," skaidro departamenta komunikāciju speciāliste Ieva Prauliņa. Taču ar Ceļu satiksmes drošības direkciju sezonas tirdzniecības vietas nav jāsaskaņo.
Savukārt Doma laukums nav motorizēto transportlīdzekļu braucamā daļa, un pa to drīkst pārvietoties tikai gājēji un velosipēdisti.
Atļauju ierīkot vasaras kafejnīcu izsniedz Rīgas domes Uzņēmējdarbības koordinācijas centrs vai attiecīgā izpilddirekcija. Tad, ja sezonas tirdzniecība paredzēta ielu sarkano līniju robežās, ir nepieciešams arī Satiksmes departamenta saskaņojums.
Uzņēmējdarbības koordinācijas centrā jau iesniegti 330 pieteikumi par vasaras kafejnīcu izvietošanu publiskās vietās Rīgā. Par to, ka šis ir gana ienesīgs rūpals, liecina fakts, ka iesniegto pieteikumu skaits pārsniedz pagājušā gada visas sezonas laikā izsniegto atļauju skaitu. Pērn tika izsniegtas 314 atļaujas.
***
UZZIŅAI
- Iekārtojot sezonas tirdzniecības vietu Vecrīgā, jānodrošina, lai ielas ar vienvirziena satiksmi teritorijas atlikušais platums kopā ar braucamo daļu būtu ne mazāks kā 3,5 metri, no kura ne mazāk kā 3 metriem jābūt braucamajai daļai;
- ielās ar divvirzienu satiksmi, lai transportlīdzekļi varētu izmainīties, attālums/brauktuves garums starp divām tirdzniecības vietām (vienā vai pretējās ielas pusēs) ir ne mazāks kā 10 metri, kā arī vienas vai vairāku tirdzniecības vietu kopgarums nepārsniedz 15 metrus (nodrošinot pretimbraucošo transportlīdzekļu redzamību);
- iekārtojot sezonas tirdzniecības vietas ielās ar gājēju satiksmi, brīvas ielas teritorijas platumam starp divām pretējās ielas pusēs izvietotām tirdzniecības vietām ir jābūt ne mazākam kā 3,5 metri.
Avots: RD noteikumi Par tirdzniecību un pašvaldības nodevu par tirdzniecību publiskās vietās Rīgā