Ušakovs nepiekrīt Gerharda lēmumam; sasauc ārkārtas sēdi

© F64

Rīgas domes valdošā koalīcija plāno mainīt asas domstarpības izraisījušos grozījumus pašvaldības nolikumā, kas ierobežo domes sēdes laikā uzdodamo jautājumu skaitu, tā vietā nosakot laika ierobežojumus jautājumu uzdošanai.

Kā žurnālistiem pastāstīja pašvaldības vadītājs Nils Ušakovs (S), paredzēts, ka jautājumiem par vienu lēmumprojektu tiks atvēlētas 20 minūtes, bet par budžetu jautājumus uzdot varēs pusotru stundu. Šodien plkst.16 paredzēts sasaukt Rīgas domes ārkārtas sēdi, lai lemtu par jaunā regulējuma ieviešanu.

Komentējot vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Kaspara Gerharda (VL/TB-LNNK) rīkojumu par Rīgas pašvaldības nolikuma grozījumu darbības apturēšanu, Ušakovs pauda viedokli, ka ministrs esot pakļāvies politiskam spiedienam, kā rezultātā pieņēmis "nedemokrātisku un Rīgu diskriminējušu lēmumu".

Ušakovs akcentēja, ka daudzās pašvaldībās jau gadiem pastāvot regulējums, kas reglamentē jautājumiem atvēlēto laiku, līdz ar to Rīgas dome šodien lems par priekšlikumu noteikt konkrētu laiku jautājumu uzdošanai, ar to aizstājot jautājumu skaita ierobežojumu.

Kā ziņots, Gerhards ir apturējis marta sākumā pieņemtos Rīgas pašvaldības nolikuma grozījumus, kuri paredz, ka deputāti sēdēs nedrīkst uzdot vairāk par trīs jautājumiem.

Grozījumu darbība tiek apturēta un rīkojums stājas spēkā no brīža, kad tas tiek publicēts valsts oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis". Kā norādīja minisytra pārstāvji, rīkojums varētu tikt publicēts jau rīt, kas nozīmē, ka rīt plānotajā Rīgas domes sēdē, kurā tiks skatīti pašvaldības budžeta grozījumi, deputāti atkal drīkstēs uzdot neierobežotu jautājumu skaitu.

Opozīcijai balsojot pret, Rīgas dome marta sākumā pieņēma grozījumus pašvaldības nolikumā, kas ierobežo deputātu iespējas sēdēs uzdot jautājumus. Daudz jautājumu uzdošana un sēžu norises paildzināšana ir viena no opozīcijai pieejamajām metodēm, kā tā cīnās gadījumos, kad uzskata, ka nepamatoti tiek ignorēti tās priekšlikumi un viedoklis.

Latvijā

Latvija tāpat kā Lietuva un Igaunija, nākamā gada 8. februārī atslēgsies no Krievijas un Baltkrievijas energosistēmas (BREL), lai pievienotos kontinentālās Eiropas sistēmai. Tā kā tīkla balansēšanas jaudu izmaksas Latvijā ir plānots uzlikt uz galalietotāju pleciem, elektrības tirgotāji brīdina par gaidāmu elektrības rēķinu pieaugumu. Savukārt Klimata un enerģētikas ministrija Neatkarīgo mierināja, ka nekādas būtiskas izmaiņas elektrības rēķinos nebūšot.

Svarīgākais