Rīgas dome uzsāk cīņu ar sāls daudzumu Rīgas ielās; veiks pētījumu

Rīgas domes Mājokļu un vides komiteja šodien pieņēma lēmumu veikt pētījumu, kura rezultāti varētu ļaut optimizēt sāls kaisīšanas daudzumu Rīgas ielās.

Priekšlikumu veikt pētījumu sākotnēji izteica Rīgas domes deputāts Ansis Ansbergs (LA), rosinot izstrādāt stratēģiju, kas ļautu rast risinājumu pārmērīgajam sāls kaisīšanas daudzumam ielās. Balstoties uz pētījuma rezultātiem viņš piedāvāja izstrādāt arī grozījumus Rīgas domes saistošajos noteikumos, kuri noteiktu pretslīdes materiālu izvēli un to izmantošanas apjomu atkarībā no dažādiem faktoriem, piemēram, ielas, ietves vai parka apkārt esošās apbūves blīvuma, kājāmgājēju noslogojuma un citiem.

Kā norādīja Rīgas domes Vides pārvaldes vadītāja Evija Piņķe, pārvalde nav ieinteresēta sāls lietošanā, jo tas bojājot arī pilsētvidi un apstādījumus, taču pilsētā esot jārisina ne tikai apstādījumu jautājumi, bet arī pārvietošanās un sāls ir nepieciešams, lai nodrošinātu iedzīvotāju drošību uz slidenajām ielām.

Viņa skaidroja, ka Rīgas ielas kaisa Satiksmes departaments, bet par pārējo teritoriju ir atbildīgi, piemēram, sētnieki un namīpašnieki, "kuriem esot sava izpratne par to cik daudz un kurās vietās sāls jāber." Pērn tika pieņemti grozījumi domes saistošajos noteikumos, kuri nosaka, ka iedzīvotājiem ir jākopj arī viņu piemājas teritorijai pieguļošā ietve. "Tas bija jādara arī pirms šiem grozījumiem, taču iepriekš bija atrunāts, ka tas jādara līdz vietai, kur sākas segums. Tagad šāda formulējuma "līdz segumam" nav, kas nozīmē, ka viņi kopj piemājas teritoriju īsti nezinot, kur ir tā robeža, kurā jāapstājas, tādēļ sāls tiek kaisīts visur," sacīja Piņķe.

Tāpat domes saistošie noteikumi nenosaka, kādi pretslīdes materiāli var tikt izmantoti, tādēļ katrs nekustamā īpašuma īpašnieks pats izvērtē, ko izmantot - sāli, smiltis vai ko citu. Piņķe neslēpa, ka nereti cilvēki sāli izber sava slinkuma pēc - lai ietve nebūtu jātīra, jo uzberot sāli sniegs sakūst. "Tādā veidā iedzīvotāji mēģina pildīt noteikumu prasības, jo pretējā gadījumā viņi var tikt arī sodīti," teica pārvaldes vadītāja.

Deputāti ilgstoši diskutēja par to, kāds varētu būt iespējamais risinājums sāls daudzuma samazināšanai - vai nepieciešams meklēt sāls aizstājējus, sadalīt pilsētu pa zonām nosakot, kur kaisīt sāli un kur smiltis, vai nekaisīt vispār.

Deputāts Vadims Faļkovs (S) sacīja, ka ja tiks pieņemti jelkādi izberamā sāls daudzuma ierobežojumi, atbildīgie departamenti saņems simtiem zvanu dienā par to, ka viss ir pārsālīts. "Jūs nevienam sētniekam nepierādīsiet, ka šeit uz kvadrātmetru viņš ir izbēris trīs gramus vairāk nekā drīkst. Ja ceļi netiks kaisīti atkal būs slikti un par to sūdzēsies gan autovadītāji, gan gājēji. Tad varbūt, tiklīdz ir mīnus grādi ārā, jāizziņo ārkārtas stāvoklis un jāsaka rīdziniekiem, lai paliek mājās, bet ja iet ārā, tad atbildību par traumām lai uzņemas paši," ironizēja Faļkovs, sakot, ka, ja dome plāno uzlikt ierobežojumus un noteikumus, jābūt skaidram arī mehānismam - kā to realizēt dzīvē.

Uz to deputāte Evita Zālīte-Grosa (JKP) norādīja, ka problēma esot cilvēku darba kultūrā un, ka Rīgā būtu nepieciešams ieviest zonējumu. "Lielās maģistrāles būtu jākaisa ar sāli, mazākas ielas varbūt ar smiltīm, bet pavisam mazās ielas varbūt vispār ar ko citu. Rīgā nav nepieciešams sāls kalns uz katras mazākās šķērsieliņas un šāds pētījums palīdzētu mums rast risinājumu," pauda deputāte.

Savukārt deputāts Vadims Baraņņiks (S) sacīja, ka visu nevar norakstīt uz darba ētiku, jo "ko tad sētniekam darīt, ja dienā ir plus pieci, bet naktī mīnus deviņi grādi." "Ja nav sniega, sāls kaisīšana ir preventīvs pasākums. Ir tāds teiciens - jebkuru kaprīzi par jūsu naudu, proti, ja gribam jaunus pretslīdes materiālus, mēs varam tos pasūtīt, bet tad attiecīgi arī saņemsim rēķinu," teica Baraņņiks.

Viņš atsaucās arī uz 2012.gadā Rīgas tehniskās universitātes veikto pētījumu par alternatīvākajiem risinājumiem ceļu slīdamības novēršanai. Pētījums tika veikts pēc Satiksmes departamenta pasūtījuma un tajā tika konstatēts, ka sāls Latvijas klimatiskajiem apstākļiem ir visatbilstošākais, jo tam ir izteikta kausēšanas spēja, kas ļauj veikt slidenuma likvidēšanas darbus. "Es apzinos, ka situācija nav ideāla, bet tādā vietā mēs dzīvojam. Ja jums ir informācija par kaut kādiem jauniem pretslīdes materiāliem - pēdējais laiks to teikt, taču mēs nevaram likt cilvēkiem pildīt uzdevumu, ja pašiem nav skaidrs kā to paveikt," bilda deputāts, norādot, ka šis jautājums tiek aktualizēts katrā sasaukumā un esot muļķīgi domāt, ka neviens tam nekad neesot pievērsies. Pēc Baraņņika teiktā, šo pētījumu varētu aktualizēt.

Uz kolēģu pārmetumiem Ansbergs atbildēja sakot, ka neapšauba sāls lietošanas nepieciešamību un viņa mērķis esot panākt to, ka tiek izstrādāta stratēģija, kas papildinās jau esošo sistēmu, nevis liks radīt kaut ko pilnīgi jaunu.

Arī Vides pārvaldes vadītāja piekrita koalīcijas deputātu paustajam viedoklim, ka noteikt sāls kaisīšanas daudzumu pēc laika temperatūras, kvadrātmetriem vai citiem kritērijiem var, taču izkontrolēt to iespējams nebūs. Tomēr to, ka risinājums situācijai jāmeklē, viņa nenoliedz.

Savukārt komitejas vadītājs Vjačeslavs Stepaņenko (GKR) klausoties kolēģu diskusijās bija paspējis papētīt ceļu kaisīšanas praksi citviet pasaulē un konstatēja, ka varianti esot dažnedažadākie, gan izmantot granīta šķembas, kā tas tiekot darīts Skandināvijā un Igaunijā, gan skaidas, gan citus materiālus. "Pētījums būtu aktuāls, jo zinātne nestāv uz vietas. Mani interesē tieši sāls ietekme uz ekoloģisko vidi, kas 2012.gada pētījumā varētu būt nepietiekoši apskatīts jautājums," teica Stepaņenko. Viņš arī bilda, ka Ansberga piedāvājums mainīt saistošos noteikumus varētu būt pārsteidzīgs, jo pētnieki, iespējams, varētu secināt, ka šobrīd esošā situācija joprojām ir optimālākā Rīgas situācijai.

Līdz ar to, pēc Stepaņenko ierosinājuma, tika atbalstīts Ansberga ierosinājums par pētījuma veikšanu, taču ne par saistošo noteikumu grozīšanu. Par to tiks lemts pēc pētījuma rezultātu saņemšanas.