Joprojām turpinās kauja par un pret e-talonu

Miljoniem latu vērtās etalona sistēmas likvidēšana izmaksātu 25 miljonus eiro, bet pagaidām šis projekts sevi vēl nav atpelnījis. Tas notiktu pēc trim četriem gadiem, taču šobrīd Rīgas domes vadība nolēmusi izvērtēt etalona ieviešanas lietderību. Arī par to būs jāmaksā, tādējādi sadārdzinot šīs sistēmas jau esošās un prognozētās izmaksas.

Potences ir, bet...

Valsts kontroles (VK) veiktajā revīzijā norādīts uz daudziem un dažādiem elektroniskās norēķinu sistēmas trūkumiem, tostarp finansiālajiem. Diemžēl patlaban no visām etalona iespējām tiek izmantoti nieka 10 vai 15 procenti. Tiekot gan spriests par etalona izmantošanu norēķinos par iebraukšanu Vecrīgā un iespēju to izmantot kā studentu un skolēnu apliecību, arī bankas esot ieinteresētas sadarbībā. Pagaidām iedzīvotāji to reāli var izmantot sabiedriskajā transportā.

Rīgas mērs Nils Ušakovs (SC) vismaz vārdos pieļāvis iespēju atgriezties pie kompostieru sistēmas un iniciējis sākt pārbaudi par etalona ieviešanas lietderību, jo pat tikai viens no VK secinājumiem ir ievērības cienīgs: kaut arī etalonam nav būtisku priekšrocību, salīdzinot ar iepriekšējo kompostrētāju norēķinu sistēmu, tā lietošana un uzturēšana tuvākajos 13 gados izmaksās vismaz par 100 miljoniem latu vairāk. Pārbaude jāveic zvērinātu advokātu birojam, plānotā līguma summa ir 17 545 lati. "Samaksās advokātu birojam milzu naudu, nomainīs kādu [uzņēmuma Rīgas satiksme] valdes locekli un rullēs tālāk. Ušakovs nav gatavs nolikt 25 miljonus eiro, domei tādas naudas nemaz nav," etalona stabilitāti komentē Rīgas domes deputāts Olafs Pulks (JL).

Nozaguši 10 miljonus

Tomēr etalona ieviesējas SIA Rīgas karte valdes loceklis, kurš vēlējās runāt anonīmi, stāsta, ka VK "negribēja saskatīt zagšanu ārpus [elektronisko norēķinu] sistēmas". Pēc viņa teiktā, konduktori ik gadu piesavinājušies trīs četrus miljonus latu, bet papīra biļešu viltošana radījusi piecu līdz sešu miljonu latu zaudējumus ik gadu. Pēc šī valdes locekļa teiktā, visas etalona sistēmā ieguldītās investīcijas varēšot atgūt pēc trim četriem gadiem.

"60–70 procentiem pasažieru ir atlaides, un cik tas izmaksā? Nobalsot deputāti var par jebko, bet tikai šī sistēma var pateikt, cik maksā viņu solījumi, un varbūt tas viņiem nav izdevīgi," šķendējās Rīgas kartes pārstāvis, kritizējot liberālo pašvaldības politiku, piešķirot atlaides sabiedriskajā transportā.

Grib totālu validāciju

Kā viena no etalona priekšrocībām pirms tā ieviešanas tika minēta iespēja elastīgi koriģēt sabiedriskā transporta maršrutus. Uzņēmuma Rīgas satiksme pārstāvis Viktors Zaķis informē, ka tas tiekot darīts. Šogad slēgti 1. un 8. tramvaja maršruti, jo tos kā savus pamatmaršrutus izmantojuši vien 44 un 32 pasažieri. Arī papildu reisi pēc lieliem masu pasākumiem nekādu peļņu nenesot. Piemēram, pēc Andrea Bočelli koncerta Mežaparkā katrā tramvaja vagonā ietūcījušies apmēram 300 pasažieri, bet etalonu nopīkstinājuši tikai 146.

Tā kā elektroniskā norēķinu sistēma nav obligāta visiem pasažieriem, tā neļauj gūt pilnvērtīgu informāciju par maršrutu izmantošanu. Tāpēc vajag mainīt esošo kārtību, kad maršruta sakritības robežās bez validācijas var braukt paralēlajos tā paša transporta veida maršrutos, ierosina Rīgas satiksme. Ierosinājums ir uzņēmuma, ne pasažieru interesēs, jo jau tagad validēties spiesti pat tie, kuri samaksājuši nevis par attiecīgu braucienu skaitu, bet, piemēram, nopirkuši diennakts talonu.

Kāpēc etalonu neatdeva vietējiem?

Neatkarīgā jau rakstīja, ka vietējie uzņēmēji bija sašutuši par to, ka elektroniskās norēķinu sistēmas ieviešana uzticēta ārzemniekiem – ASV kompānijai Affiliated Computer Services, Inc. Pērn Rīgas kartes valdes loceklis Aleksandrs Brandavs stāstīja, ka to ieteikuši elektroniskās norēķinu sistēmas pētījuma veicēji Transportbūvju institūta direktora profesora Jura Riharda Naudžuna vadībā. Viņš Neatkarīgajai atzīst, ka tas darīts pragmatisku apsvērumu dēļ – mums ir labi speciālisti, bet ir tehnoloģijas, kuras pārzina tikai ārzemnieki, turklāt Latvijā trūkst starptautiski aprobētu standartu. Ja notiks kāda ķibele, kurš uzņemsies atbildību – ārzemju kompānija, kura sistēmu ieviesa, vai mūsu programmētāji, kuri to apkalpo? Labāk lai tā ir vienās rokās, atzīst J. R. Naudžuns.

***

Valsts kontroles secinājumi

- E-talona ieviešana kopumā izmaksās 11,2 miljonus latu.

- E-talons ilgtermiņā izmaksās par 9,9 miljoniem latu mazāk nekā konduktoru norēķinu sistēma, bet vismaz par 100 miljoniem latu vairāk nekā kompostrētāju norēķinu sistēma. Rezultātā palielināsies braukšanas maksa sabiedriskajā transportā.

- Lai arī SIA Rīgas satiksme bijusi tiesīga piesaistīt pieejamos ES fonda līdzekļus, kapitālsabiedrība to nedarīja.

- Rīgas satiksme 2009. gadā trīs mēnešu laikā nepamatoti no pasažieriem iekasējusi 594 221 latu, prettiesiski palielinot maksu par braukšanas biļeti pie transportlīdzekļa vadītāja laikā, kad pasažieriem nav iespēju citur iegādāties vienu vienreizējās braukšanas biļeti.

- Rīgas satiksme nevarēja uzrādīt dokumentārus pierādījumus, ka pirms elektroniskās norēķinu sistēmas ieviešanas ir veikusi aprēķinus un salīdzinājusi konduktoru, kompostrētāju un elektronisko norēķinu sistēmu.