Ušakovs sola salabot Vanšu tiltu

© F64

Vanšu tilta kapitālie remontdarbi varētu sākties tikai rudenī, jo līdz tam ir jāpabeidz Salu tilta remontdarbu otrais posms, šorīt intervijā LTV raidījumam "Rīta Panorāma" sacīja Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs (S).

Viņš stāstīja, ka Rīgā Vanšu un Salu tilti ir divi lielākie, Salu tilts bija vissliktākajā stāvoklī, tāpēc bija nolemts saremontēt to un pēc tam remontdarbus sākt Vanšu tiltam. Rīgas mērs pieļāva, ka tie varētu sākties rudenī.

"Atšķirībā no Salu tilta, kur mums remontdarbiem izdevās piesaistīt Eiropas Savienības finansējumu, Vanšu tilta remontus būs jāveic par savu naudu un tie noteikti būs līdz 10 miljoni eiro vērti," sacīja Ušakovs.

Jau ziņots, ka Būvniecības valsts kontroles biroja (BVKB) ieskatā Vanšu tilta daļēji nobrukušo kāpņu, kā arī kāpņu, kas atrodas krastmalas pusē, turpmāka ekspluatācija nav pieļaujama, aģentūru LETA informēja BVKB pārstāve Elīna Korba.

Viņa norādīja, ka tilta konstrukcijas nav BVKB piekritīgas, tomēr, ņemot vērā, ka Vanšu tilts ir sabiedriski nozīmīgs objekts un tā ekspluatācijas ietekmē visas sabiedrības drošību, Ekonomikas ministrija uzdeva BVKB tiltu apsekot un sniegt savu vērtējumu un ierosinājumus tālākajai rīcībai. BVKB atzinums un vērtējums sekos tuvāko dienu laikā.

BVKB Vanšu tilta konstrukcijas apsekoja šodien pēcpusdienā. Vizuāli apsekota tika gan nolūzušo kāpņu daļa, gan nesošās tilta konstrukcijas, kā arī pārējās kāpnes, kas ved no tilta. Nesošajās dzelzsbetona konstrukcijās vērojami stiegru betona aizsargslāņa, kā arī paša stiegrojuma rūsas bojājumi un daļai tērauda elementu rūsas ietekmes bojājumi. Tāpat, līdzīga rakstura bojājumi konstatēti arī kāpņu konstrukcijās, kas atrodas uz krastmalas blakus Daugavai, kā arī kāpnēm, kas ved no tilta uz degvielas uzpildes stacijas pusi.

BVKB pārstāvji norāda, ka, lai novērtētu nesošo tilta un kāpņu konstrukciju tehniskā stāvokļa ietekmi uz tilta nestspēju, nepieciešams veikt detalizētu tehnisko izpēti, tajā skaitā nomērot bojātajiem dzelzsbetona elementiem izlieces un stiegrojuma bojājuma apmērus. Kā arī rūsas ietekmēto tilta tērauda konstrukciju bojājumu apmēru.

"Vērtējot vispārējo tilta stāvokli, biroja pārstāvji var secināt, ka atsevišķiem tilta nesošiem konstruktīviem elementiem ilgākā laika posmā nav veikti nepieciešamie kopšanas, radušos bojājumu novēršanas un atjaunošanas būvdarbi, kas arī ir bijis viens no galvenajiem iemesliem kāpņu daļas nobrukumam. Ņemot vērā tilta konstrukciju neapmierinošo tehnisko stāvokli, nav izslēdzami arī turpmāki elementu nobrukumi. Pasākumi, kuri šobrīd ir veikti iedzīvotāju drošības nodrošināšanai, proti, ar audumu apsegtas kāpņu drūpošas konstrukcijas, un uzstādīti pagaidu žoga norobežojumi uz zemes, nav pietiekami," norādīja Korba.

Aģentūra LETA jau ziņoja, ka, lai novērstu negadījumus Vanšu tilta ekspluatācijā, lemts slēgt tilta kāpnes Daugavas labajā pusē, vienlaikus daļēji ierobežojot arī gājēju plūsmu zem Vanšu tilta, 11.novembra krastmalā.

Rīgas domes Satiksmes departamentā informēja, ka no Vanšu tilta kāpnēm (lejteces pusē, labajā krastā) vakar ap plkst.16 atdalījās un nokrita kāpņu margu sānu nosedzošais dzelzsbetona bloks. Kāpņu sānu bloks ar kāpņu konstrukciju ir savienots ar metāla ieliekamajām detaļām un savā starpā sametināts. Ilgstošas ekspluatācijas gaitā mezgls ir korodējis un straujas gaisa temperatūras izmaiņu dēļ (dažu stundu laikā temperatūra izmainījās no mīnus 15 grādiem pēc Celsija līdz nullei grādiem), mezgls zaudēja savu noturību un lielā pašsvara dēļ atdalījās no kāpņu konstrukcijas.

Lai noteiktu faktisko kāpņu konstrukcijas stāvokli un turpinātu kāpņu ekspluatāciju, Satiksmes departaments steidzamības kārtā veic kāpņu konstrukcijas tehnisko inspekciju gan Vanšu tilta gājēju kāpnēm - inspekcija sākta šodien un noslēgsies 9.martā.

Līdz slēdziena saņemšanai abas Vanšu tilta kāpnes Daugavas labajā pusē tiks slēgtas. Gājēju plūsmu pa Vanšu tiltu tiks novirzīta pa labā krasta estakādi, kā arī drīkst izmantot Vanšu tilta pacēlājus. Līdz slēdziena saņemšanai tiks daļēji ierobežota arī gājēju plūsmu zem Vanšu tilta, 11.novembra krastmalā.

Kopš tilta uzbūvēšanas 36 gadu laikā nav noticis tā kapitālais remonts, bet veikti tilta ikdienas uzturēšanas darbi. Jāmin, ka patlaban notiek sagatavošanās darbi iepirkumam par Vanšu tilta pārbūves projektēšanu. Līdz ar to Vanšu tilta pārbūve tiks veikta tuvāko divu gadu laikā.

Visi Rīgas tilti un satiksmes pārvadi tiek regulāri apsekoti - speciālās inspekcijas ( detalizēta konstrukciju apsekošana) notiek reizi piecos gados, tiek veiktas arī regulārās inspekcijas un ikdienas apsekošanas, taču to laikā tiek veikta tikai vizuāla konstrukciju novērtēšana. Tiltu speciālo inspekciju atskaitēs ir konstatēts, ka atsevišķiem objektiem tuvāko gadu laikā ir jāplāno to atjaunošanas būvprojektu izstrādāšana. Pamatojoties uz minētajiem slēdzieniem, tiek plānota tiltu atjaunošanas būvprojektu izstrādāšana. Departamentā norādīja, ka šogad tiks sākta Brasas pārvada pārbūve, Deglava tilta pārbūve. Tāpat plānota iepirkuma procedūra Gaisa tilta pārbūves projektēšanai.

Lai novērstu un nepieļautu traģiskus notikumus Vanšu tilta ekspluatācijā, jau tagad norobežotas kāpnes Daugavas labajā krastā (centrā), tiek veikta kāpņu speciālā inspekcija, lai noteiktu to tehnisko stāvokli, nestspēju un ekspluatācijas drošību, ekspluatācijas laikā radušos defektus un to cēloņus. Pēc inspekcijas tiks saņemts slēdziens par faktisko margu stāvokli un uz kādiem noteikumiem atļauta to tālākā ekspluatācija. Tāpat tiks saņemtas rekomendācijas par veicamajiem pasākumiem, kas jāveic, lai saglabātu kāpņu nestspēju, nodrošinātu to satiksmes drošību līdz Vanšu tilta atjaunošanas darbu uzsākšanai.

Aģentūra LETA jau ziņoja, ka Vanšu tiltam Rīgā daļēji ir nobrukušas ar vienām kāpnēm saistītās konstrukcijas. Konstrukcijas nobrukušas pie kāpnēm, kas no Vanšu tilta ved lejā uz 11.novembra krastmalu.

Departamentā pirmdien skaidroja, ka "Rīgas tiltu" darbinieki kopā ar Satiksmes departamenta pārstāvjiem apseko tiltu, lai pārliecinātos, vai nobrukums nerada draudus satiksmei.

Latvijā

Latvija tāpat kā Lietuva un Igaunija, nākamā gada 8. februārī atslēgsies no Krievijas un Baltkrievijas energosistēmas (BREL), lai pievienotos kontinentālās Eiropas sistēmai. Tā kā tīkla balansēšanas jaudu izmaksas Latvijā ir plānots uzlikt uz galalietotāju pleciem, elektrības tirgotāji brīdina par gaidāmu elektrības rēķinu pieaugumu. Savukārt Klimata un enerģētikas ministrija Neatkarīgo mierināja, ka nekādas būtiskas izmaiņas elektrības rēķinos nebūšot.

Svarīgākais