Ceturtdiena, 28.marts

redeem Ginta, Gunda, Gunta

arrow_right_alt Latvijā \ Rīgā

Brīvdabas muzejam problēmas ar akreditāciju

NOPIETNS SIGNĀLS. Ja akreditāciju vēlreiz atteiks, tad Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja tālāka darbība būs apdraudēta, pagaidām gan tas ir atvērts apmeklētājiem un rīko pasākumus © F64

Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs (LEBM) nu jau vairāk nekā gadu netiek pie kārtējās akreditācijas. Viens no iemesliem, kāpēc radusies tāda situācija: jau ilgāku laiku šis valsts muzejs cieš no vadības krīzes.

Kultūras ministrija (KM) pirms dažiem gadiem neveiksmīgi centās atbrīvoties no šābrīža direktores Ilzes Millersones, jo nebija apmierināta ar viņas veikumu. Nekas nav mainījies, to pierāda arī vadītājas pērnā gada darba vērtējums. Šobrīd, kamēr I. Millersone esot «uz slimības lapas», tālāku risinājumu KM neredz.

To, ka šādas problēmas ar valsts muzeju ir izņēmuma gadījums, apliecina KM Kultūrpolitikas departamenta Muzeju nodaļas vadītājs Jānis Garjāns, norādot, ka LEBM kārtējās akreditācijas termiņš (tas jāatjauno ik pēc pieciem gadiem) beidzies jau 2016. gada 28. novembrī. Viņš uzsver, ka Muzeju likumā noteiktie akreditācijas nosacījumi jeb kritēriji ir minimālās prasības muzeju darbībai. Akreditācijas komisija, izvērtējot LEBM darbu, konstatējusi trūkumus stratēģiskajā plānošanā un arī muzeja krājuma priekšmetu uzskaitē. Arī pats LEBM (ieskaitot tā teritoriālās vienības) konstatējis, ka 3000 muzeja priekšmetiem nav unikālā inventāra numura apzīmējuma, bet 3464 nav atrodami. Lai arī daļa no tiem «atradušies», tomēr joprojām trūkst ievērojams skaits priekšmetu.

Novērtējot LEBM direktores I. Millersones darbu, secināts, ka krājuma uzskaite «nerada pārliecību par sistēmisku pieeju un iegūto rezultātu ticamību». Tāpat atklājies, ka muzeja darba plānošana un attieksme pret dokumentiem ir formāla. Muzeja stratēģijas un akreditācijas dokumentācijas sagatavošana tikusi nodrošināta kā ārpakalpojums, kas ir Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma normu pārkāpums. J. Garjāns nenoliedz, ka KM saņēmusi arī muzeja darbinieku sūdzības, kas liecina par problēmām komandas vadīšanā un iekšējā komunikācijā. Direktorei ticis uzdots noteiktā termiņā novērst trūkumus, tomēr tas nav izdevies. KM ir lūgusi iesniegt plānu konstatēto problēmu risināšanai, bet atbilde līdz šim nav saņemta.

Arī pēc direktores darba atkārtotas vērtēšanas komisijai neradusies pārliecība par strukturētu, sakārtotu muzeja darba organizāciju. Tāpēc muzeja direktores darbību arī par 2017. gadu komisija novērtējusi kā neapmierinošu, skaidro J. Garjāns. Lai pabeigtu vērtēšanas procesu, nepieciešams amatpersonas komentārs par komisijas sniegto atzinumu. Diemžēl LEBM direktore nākamajā dienā pēc tā saņemšanas informējusi KM, ka ir saslimusi. Turpmākā rīcība esot atkarīga no tā, kad I. Millersone atgriezīšoties darbā.

Trūkumi atklājušies arī iepriekšējā pārbaudē 2010. gadā, kas bijis iemesls atteikt akreditāciju. 2011. gadā komisija konstatējusi pozitīvas izmaiņas un muzeju akreditēja. Diemžēl pēc pieciem gadiem izrādījās, ka viss atgriezies vecajās sliedēs. KM raizējas, ka atkārtots komisijas negatīvs vērtējums liks muzeja darbību apturēt un tas būs jāreorganizē vai jāslēdz, kas nebūtu pieļaujams. Tas nozīmē arī to, ka muzejam tiktu atņemta valsts dotācija, kas šogad ir vairāk nekā miljons eiro.

LEMB pārstāve Harita Maniņa Neatkarīgajai apliecināja, ka muzejam tiešām ir problēmas, kas gan radušās ilgstošā periodā. Tas nozīmējot, ka muzejs «daudz ko var atrisināt, bet ne visu». Termiņu, kad akreditācija varētu tikt iegūta, viņa gan nemākot nosaukt.