Augstākās tiesas Civillietu tiesu palāta noraidījusi Gaidas Veldes prasību pret Latvijas Republiku Satiksmes ministrijas personā ar trešo personu VAS "Starptautiskā lidosta Rīga"" par kompensācijas 882 700 latu un procentu 529 620 latu apmērā piedziņu par savulaik viņai lidostas "Rīga" vajadzībām atsavināto zemesgabalu.
Apelācijas instances tiesa lietu tiesas sēdē izskatīja 6.maijā sakarā ar prasītājas iesniegto apelācijas sūdzību. Pilns apelācijas instances tiesas spriedums būs pieejams pēc 4.jūnija un tad lietas dalībnieki to 30 dienu laikā varēs pārsūdzēt Senātā.
G.Velde prasības pieteikumā tiesai norādījusi, ka saskaņā ar likumiem "Par zemes privatizāciju lauku apvidos" un "Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un kārtību", Gaida Velde sākusi realizēt savas tiesības un pieteikusies īpašuma tiesību atjaunošanai uz zemi. Pamatojoties uz 1994.gada 26.maija Rīgas rajona Mārupes pagasta padomes lēmumu, G. Veldei 1994.gada 02.augustā nostiprinātas īpašuma tiesības Rīgas rajona Mārupes pagasta zemesgrāmatas nodalījumā uz nekustamo īpašumu, kas sastāvējis no diviem zemes gabaliem ar kopējo platību 20,22 ha. 1997.gada 05.februārī Latvijas Republikas Saeima pieņēmusi likumu "Par zemes īpašumu atsavināšanu valsts vajadzībām VLU "Rīga" teritorijā", kas paredzējis atsavināt bijušo īpašnieku un to mantinieku zemes īpašumus 242,6467 ha platībā. Prasītājas nekustamais īpašums 12,6573 ha platībā ticis iekļauts atsavināmo zemju sarakstā un atlīdzība par atsavināmo zemi vienpusēji noteikta Ls 1811,26 apmērā. Nosakot šo atlīdzības apmēru, piemēroti 1996.gada 19.decembra grozījumi Augstākās padomes 1992.gada 15.septembra lēmumā "Par Latvijas Republikas likuma "Par nekustamā īpašuma piespiedu atsavināšanu valsts vai sabiedriskajām vajadzībām" spēkā stāšanās kārtību", kuru 2.punkta otrajā daļā noteikts, ka, atsavinot valsts vai sabiedrības vajadzībām nepieciešamo nekustamo īpašumu, uz kuru atjaunotas bijušā īpašnieka īpašuma tiesības, zemes reformas laikā, atlīdzības apmērs nosakāms naudā, bet ne lielāks kā nekustamā īpašuma novērtējums zemesgrāmatā vai kadastra dokumentos, kuri sastādīti pirms 1940.gada 22.jūnija, un kuros norādīta nekustamā īpašuma vērtība. Prasītāja uzskata, ka valsts ir aizskārusi viņas mantiskās tiesības, nesamaksājot taisnīgu atlīdzību par atsavināto īpašumu, rīkojoties nekonsekventi un pārkāpjot tiesiskās paļāvības principu.
Izskatot lietu pirmajā instancē Rīgas apgabaltiesa 2008.gada 1.oktobrī G.Veldes prasību noraidīja.
Apelācijas sūdzību par pirmās instances tiesas spriedumu iesniedza prasītāja.