Rīgā pietrūkst teju piektā daļa policistu

Valsts policijas Rīgas iecirkņos šogad pietrūkst teju piektā daļa darbinieku un ar katru gadu brīvo vakanču skaits arvien pieaug, ziņo LTV raidījums “de facto”.

LTV norāda - publiski pieejama informācija liecina - iestādē ir akūts darbinieku trūkums un visnopietnākā problēma ir Rīgā. No aptuveni 800 neaizpildītām policistu vietām 500 - ir galvaspilsētā. Piemēram, pēdējo trīs mēnešu laikā Latgales iecirknim nav izdevies piesaistīt nevienu jaunu inspektoru. Un ar katru gadu situācija arvien pasliktinās - par to liecina arī pašas policijas apkopotā statistika.

Ja 2012. gadā Rīgas reģiona pārvaldei pietrūka 12% darbinieku, šogad tie ir jau 17%. Visā Valsts policijā šogad nevar aizpildīt 11,4% vakanču.

Latgalē, kur aizpildītas visas darbavietas, izmeklētājam vienlaikus ir jāstrādā vidēji ar 130 krimināllietām, tikmēr Rīgā, Kurzemes rajonā, vienam darbiniekam ir jātiek galā jau ar 500. Ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers uzskata, ka situācija ietekmē izmeklēšanas kvalitāti. “Kadru deficīts palielina slodzi uz atlikušajiem izmeklētājiem, kuri strādā. Ja izmeklētājs, kura lietvedībā ir 200 lietas, iet prom, tad viņa lietas jāsadala citiem. Cits izmeklētājs, kuram pašam jau ir 200 lietas, saņem 20 klāt - ar viņām jāiepazīstas, līdz ar ko šī policijas kapacitāte ir aktuāls temats”, intervijā “de facto” pauda Kalnmeiers.

F64

Tomēr lielākais darbinieku trūkums ir starp policistiem, kas nodrošina sabiedrisko kārtību. Piemēram, Kārtības policijas speciālo uzdevumu bataljonā kopš vasaras beigām izdevās aizpildīt tikai vienu no 40 brīvām vakancēm, bet Ceļu policijā ir pat trešdaļa neaizpildītu vietu. Ar to vismaz daļēji tiks galā, likvidējot daļu no vakantajām darba vietām, un vairāk lietojot speciālo tehniku, piemēram, fotoradarus, satiksmes uzraudzībai.

Vadība skaidro - ik gadu uz darbu policijā piesakās ap 900 cilvēkiem, taču ne visi iztur atlasi, ieskaitot fiziskās sagatavotības pārbaudi. Turklāt dienestam derīgi jaunieši darba tirgū ir ļoti pieprasīti - viņus aktīvi rekrūtē arī bruņotie spēki, kur algas augstākas. Daži no “de facto” sarunu biedriem atzinās, ka darbinieku problēma valsts policijā eksistē jau no 90.gadiem un īpaši tā ir saasinājusies pēc 2008.gada krīzes, ka arī tad, kad policistiem aizliedza ņemt 24 stundu garas maiņas, un kļuva neiespējams darbu apvienot.

Neskatoties uz to, lielu vakanču auditu nolēmuši veikt tikai tagad - to finansēs ar Eiropas Savienības līdzekļiem (summa nav zināma). Rezultātā būtu jānotiek reformai un darba vietu pārplānošanai.