Druvinieks: Āgenskalna tirgus ir jāremontē, ja negribam piedzīvot vēl vienu Zolitūdes "Maximu"

Plosīšanās ap Āgenskalna tirgu atgādina 2009. gada janvāra nemierus pie Saeimas. Cilvēki tiek uzkurināti, bet, tiklīdz īstenie kūdītāji ierauga, ka sastrādājuši kārtīgas nepatikšanas, tā pazūd, toties satracinātie cilvēki meklē veidus, kā izlādēt spriedzi. Pāris dienu laikā par Āgenskalna tirgus saglabāšanu sabiedrības iniciatīvu portālā Manabalss.lv parakstījušies vairāk nekā 500 cilvēku. Taču tirgu negrasās likvidēt. Tirgus te bijis un būs, arī lielveikalu teritorijā nebūvēs, kā tika apgalvots kādā viltus ziņā.

Āgenskalna tirgus ir jāremontē, ja negribam piedzīvot vēl vienu Zolitūdes Maxima, saka AS Rīgas Centrāltirgus valdes priekšsēdētājs Artis Druvinieks. Tas nav bijis ne viegls, ne ātrs lēmums. Paviljona pirmajā stāvā pārsegums par 70 procentiem ir kritiskā stāvoklī. Tirdzniecības vietas jau kļuvušas bīstamas, nestabilās vietas nostiprinātas ar balstiem. Ja tā nebūtu, sekas varētu būt ne mazāk traģiskas kā Zolitūdē.

F64

A. Druvinieks saka - pašlaik ap tirgu ir daudz emociju, bet nepieciešama pragmatiska rīcība. Āgenskalna tirgus jau ilgus gadus netika uzturēts pienācīgā tehniskā stāvoklī. Nomniekam sākotnēji bija līgums, ar kuru no viņa nekas daudz netika prasīts, bet vēlāk jau tika noteikti ieguldījumi, kas jāveic konkrētā termiņā. Tad arī sākās ilgstošs dialogs ar nomnieku, kas noveda pie līguma laušanas. Tirgus iepriekšējais nomnieks SIA Roveks nespēja to rentabli apsaimniekot, lietas īstajos vārdos sauc Rīgas domes Pilsētas īpašuma komitejas priekšsēdētājs Oļegs Burovs. Nomnieka darbības laikā tirgus finansiālie rādītāji kļuva arvien sliktāki - apgrozījums samazinājās. Kad Rīgas Centrāltirgus pagājušā gada aprīlī Āgenskalna tirgu pārņēma savā pārziņā, apgrozījums palielinājās divas reizes.

Sarežģīti tirgum piesaistīt Eiropas Savienības līdzekļus, kas nav paredzēti objektam, kurā notiek komercdarbība. Ja tirgus pēc statusa ir kultūrvēsturiska būve un varētu iegūt Eiropas fondu finansējumu, tad tirdzniecības dēļ to nevar. Tad tirgum jābūt tikai kultūrvēsturiskam objektam. Pašvaldība arī iepriekš uzticējās Āgenskalna tirgus nomnieka solījumiem meklēt investoru un atjaunot tirgu. Kad solījumi nepiepildījās, Rīgas domes Pilsētas īpašumu departaments ierosināja veikt Āgenskalna tirgus tehniskā stāvokļa izpēti, un atklājās, ka ēku tehniskais stāvoklis ir kritisks.

O. Burovs iepriekš ir piedāvājis Āgenskalna tirgu pārņemt no AS Rīgas Centrāltirgus un nodot Rīgas domes Īpašuma departamenta pārziņā. Iespējams, varētu rīkot nomas tiesību izsoli uz 30 gadiem un meklēt līdzekļus tirgus atjaunošanai. Pašlaik Rīgas domes rīcībā šim mērķim nauda nav paredzēta.

Tirgus rekonstrukcijai nepieciešamā finansējuma apmērs ir aptuveni 10 miljoni eiro.

Līdz 2018. gada 15. janvārim Rīgas Centrāltirgus un Īpašuma departaments izstrādās Āgenskalna tirgus nākotnes vīziju un iesniegs to izvērtēšanai Rīgas domes Pilsētas īpašuma komitejai un vēlāk - Rīgas domei.

Tikmēr nerimstošu rosību ap Āgenskalna tirgus jautājumu turpina uzkurināt Rīgas domes opozīcija. Vakar pie Rīgas rātsnama tika organizēts pikets pret Āgenskalna tirgus slēgšanu, bet Rīgas domes frakcija Latvijas Reģionu apvienība/Latvijas attīstība par šo jautājumu vēlas arī ārkārtas sēdi, kas jāsasauc trīs dienu laikā. Neko būtiski atšķirīgu opozīcija neprasa - to pašu, ko jau dara vai tuvākajās dienās darīs pašvaldībā pie varas esošie: uzsākt tirgus remontu. Frakcijas padomnieks Andris Bačkurs aģentūrai LETA skaidrojis, ka, konsultējoties ar būvinženieriem par potenciālajām avārijas remontdarbu izmaksām, noskaidrots - nepieciešamā summa būtu «pāris desmiti tūkstošu eiro».