Ieskats Centrāltirgus rašanās pirmsākumos

© Publicitātes foto

Rīgas tirgus pirmsākumi meklējami jau tālajā 11.–12. gadsimtā. Gadsimtu gaitā tirgus ir mainījis gan tā atrašanās vietu, nosaukumu, gan izmērus, taču allaž bijis ļaužu iecienīts. Neatkarīgā šoreiz ielūkojās tajās vēstures lappusēs, kur atspoguļoti Rīgas Centrāltirgus rašanās pirmsākumi.

Pirmās runas par centrāltirgus nepieciešamību Rīgā uzvirmoja 1908. gadā, proti, laikraksts Dzimtenes Vēstis sabiedrību informēja par centrāltirgu celtniecības iecerēm Krievijā pēc Rietumeiropas parauga un to nepieciešamību tautsaimniecībā, tajā skaitā Rīgā. Arī tā laika Rīgas pilsētas mērs Džordžs Armitsteds izsaka nepieciešamību par centrālā tirgus ierīkošanu.

1909./1910. gadā Rīgas-Orlas dzelzceļa valde nolemj, ka jāizprojektē un jāizbūvē Rīgas dzelzceļa pamatīgi paplašināts mezgls. Tehniskajos dokumentos redzams, ka lielprojektā paredzēts atzarojums topošā tirgus vajadzībām vietā starp pilsētas kanālu un sarkanajiem spīķeriem.

1922. gada 28. decembrī Rīgas dome pieņem lēmumu par centrālā pilsētas pārtikas tirgus ierīkošanu un celtniecību. Par jaunā tirgus «krusttēvu» uzskatāms Rīgas pilsētas valdes tirdzniecības daļas vadītājs Klāvs Lorencs - tieši viņš nolemj jaunceltņu hallēm izmantot Pirmā pasaules kara laikā Vaiņodē uzcelto vācu cepelīnu angāru dzelzs konstrukcijas. Par angāru konstrukcijām Rīgas pilsēta samaksāja Valsts mantu uzņemšanas komisijai nepilnus 5 miljonus Latvijas rubļu.

1923. gadā tika izsludināts Centrāltirgus būvniecības projekta konkurss, gadu vēlāk sākas celtniecības darbi, savukārt 1925. gada 25. septembrī notiek Centrāltirgus pamatakmens iemūrēšana.

Nedaudz vēlāk atklājas, ka Centrāltirgus projektā nepieciešams veikt vairākus grozījumus un papildinājumus, kas pārsniedza iepriekš paredzētos izdevumus, un būvdarbi tiek pārtraukti. Tie atsākas 1928. gada pavasarī. Jāpiebilst, ka līdztekus Centrāltirgus būvniecībai Rīgā darbojās 13 tirgi.

Centrāltirgus svinīga nodošana ekspluatācijā notiek 1930. gada 1. novembrī. Tirgus pletās 57 000 kvadrātmetru lielā teritorijā, kurā atradās pieci paviljoni. Tā paša gada 2. novembrī Centrāltirgu iesvēta, un 10. novembrī Centrāltirgū sākas tirdzniecība.



Latvijā

Latvijas Mākslas zinātnieku un kuratoru biedrība (LMZKB) un vairākas radošo nozaru organizācijas aicina noteikt viena gada moratoriju to pieminekļu pārvietošanai, kas tiek pamatota ar totalitāro režīmu slavināšanu, šajā laikā aicinot diskutēt par kultūrvides pārmaiņām.

Svarīgākais