Zolitūdes traģēdijas vietā grib būvēties
 
INTEREŠU SADURSME. Rīga. Zolitūde. Priedaines iela 20. Vieta, kur tirdzniecības centrā sagruva jumts, nonāvējot 54 cilvēkus. Traģēdijā cietušie vēlas šeit tikai un vienīgi piemiņas vietu, bet daudzstāvu ēkas īpašnieki grib turpināt būvēties – miljoni jau izlietot ©Foto: Kaspars KRAFTS, F64 Photo Agency

Par Zolitūdes traģēdiju Priedaines ielā 20 atgādina pagaidu piemiņas vieta 2013. gada 21. novembra traģēdijas upuriem. Visiem saskatāma arī 12 stāvu dzīvojamā ēka, kas bija savienota ar sagruvušo lielveikalu un ko Rīgas pašvaldība uzskata par graustu un vēlas, lai to nojauc.

Apakš zemes atrodas autostāvvieta. Līdz šim Rīgas dome gaidīja, kā rīkosies ēkas īpašnieks. Kopš šā gada 21. augusta kā nekustamā īpašuma Priedaines ielā 20 Rīgā otrs kopīpašnieks reģistrēta SIA Prana Property, kas ir AS Eesti Krediidipank meitasuzņēmums. Un jaunais ēkas ieguvējs vēlas būvēties, izskata iespējas izstrādāt jaunu celtniecības projektu, cer iegūt jaunu būvēšanas atļauju un pabeigt ēkas būvniecību.

Naudu pret māju

Īpašumam Priedaines ielā 20 ir divi īpašnieki - Rīgas pašvaldība un jau dažus mēnešus arī Prana Property. Rīgas domes Pilsētas īpašuma komitejas priekšsēdētājs Oļegs Burovs Neatkarīgajai saka: «Ir veikta šīs ēkas tehniskā apsekošana, ir atzinums, ka tā ir sliktā tehniskā stāvoklī. Pragmatiski runājot, īpašniekam jāizvērtē, cik daudz tas var iegūt, pārdodot tur dzīvokļus. Bet, runājot emocionāli, es tur biju, skatījos cietušajiem acīs. Nezinu, kā to projektu var pabeigt. Uzskatu, ka šajā gadījumā iedzīvotājiem jāļauj izteikt viedokli - turpināt būvēt māju vai neļaut to.»

Biedrības Zolitūde 21.11. vadītāja Regīna Ločmele-Luņova uzsver, ka cietušo, viņu piederīgo un Zolitūdes mikrorajona iedzīvotāju viedoklis nav mainījies. Divas reizes pilnsapulcē balsots, ka Priedaines ielā 20 jābūt tikai piemiņas vietai.

Pirms diviem gadiem SIA Homburg Zolitude apdrošinātājs piedāvājis izmaksāt cietušajiem kompensāciju, par to cietušie atļaus pabeigt dzīvojamās mājas būvniecību. «Nepazīstu nevienu, kurš gribētu, lai tur ēka paliktu, lai izpārdotu dzīvokļus. Cilvēki to dēvē par zārku, nolādētu vietu,» noteic R. Ločmele-Luņova.

Banka nopērk, lai turpinātu

Daudzstāvu dzīvojamās ēkas īpašniece bija SIA Homburg Zolitude. Šis uzņēmums bija attīstītājs gan sabrukušā lielveikala projektam, gan tam blakus esošā daudzdzīvokļu dzīvojamā nama projektam. Pērn 27. septembrī tika pabeigts Homburg Zolitude tiesiskās aizsardzības process. Uzreiz pēc tam Igaunijas banka Eesti Krediidipank vērsa piedziņu pret šo nekustamo īpašumu, jo tā būvniecībai tika ņemts kredīts, ieķīlājot ēku kā aizdevuma garantiju. Par labu bankai notika izsole, kurā ēka tika pārdota par 3,9 miljoniem eiro. Īpašumu nosolīja bankas meitasuzņēmums, jo citu pircēju neesot bijis.

Ločmele-Luņova norāda, ka bankai, izsniedzot kredītu, bija jānovērtē visi riski un tie jāapdrošina. Tā kā nav zināmi apdrošināšanas līguma nosacījumi, nav skaidrs, kurš te patiesi ir zaudētājs, kurš ieguvējs. Īpašums ir apdrošināts kompānijā AIG Europe Limited (AIG), un ir iespēja runāt par naudas līdzekļu atgūšanu arī bez ēkas būvniecības pabeigšanas un dzīvokļu pārdošanas.

Jauns atbildētājs - apdrošinātājs

Šajās dienās Vidzemes apgabaltiesa atcēla Cēsu rajona tiesas 26. septembra spriedumu, ar kuru Zolitūdes traģēdijā cietušajiem bija liegts vērsties ar civilprasībām pret sabrukušās ēkas attīstītāja SIA Homburg Zolitude apdrošinātāju AIG, informē ziņu aģentūra LETA. Šis tiesas lēmums nozīmē, ka civilprocesos, kuros vēl nav sākta izskatīšana pēc būtības, AIG tiks pievienots kā atbildētājs, savukārt tajos gadījumos, kad jau ir sākta izskatīšana pēc būtības, tiks uzsākti atsevišķi civilprocesi, kuros kā atbildētājs būs AIG, aģentūrai LETA teica vairāku cietušo advokāts Aldis Gobzems.

Aizstāvis norādīja, ka viņa rīcība esošā informācija liecina - Homburg Zolitude ir faktiski maksātnespējīga, tāpēc viņš neredz pamatu tiesāties ar to, bet vēlas turpināt tiesvedību ar firmas apdrošinātāju, lai spētu nodrošināt cietušajiem atbilstošas kompensācijas un to izmaksu.

Homburg Zolitude nespēju rīkoties ar savu īpašumu Priedaines ielā 20 iepriekš sarunā ar Neatkarīgo uzsvērusi arī šī uzņēmuma pārstāve Rūta Grikmane.

Ne tikai piemiņas vieta

Ločmele-Luņova atgādina, ka Zolitūdes traģēdijā ir ne tikai nepilni trīs simti cietušo, kas par tādiem atzīti, bet daudz vairāk cilvēku, arī tie, kuri ik dienu savās gaitās dodas garām 54 bojā gājušo nāves vietai. Tāpēc ir būtisks viņu visu viedoklis par to, kādai jābūt traģēdijas atceres vietai. «Paldies Rīgas pašvaldībai, kas atbalsta cietušos, un pašvaldība kā līdzīpašnieks darīs visu, lai Priedaines ielā būtu memoriāls,» viņa saka.

Burovs izstāsta, ka pašvaldība piedāvās Prana Property veikt kopīpašuma reālo sadali. Rīgas dome vēlas iegūt īpašumā teritoriju līdz 12 stāvu dzīvojamai ēkai. Teritorijā šobrīd ir apakšzemes autostāvvieta. Zolitūdes traģēdijā cietušie un viņu piederīgie grib, lai memoriāls tiktu izveidots tieši traģēdijas vietā, bet pagaidām to nevar izdarīt, jo tur atrodas autostāvvietas jumts. Tāpēc pagaidu piemineklis novietots attālāk.

Burovs saka - ja Prana Property atteiksies veikt kopīpašuma sadali, tad strīdu risinās tiesā. «Zolitūdes iedzīvotāji nevēlas tur autostāvvietu, un vajadzētu respektēt rīdzinieku viedokli par piemiņas vietu vai skvēru,» norāda pašvaldības amatpersona. «Mums jāatceras 54 bojāgājušie, bet šai vietai ir jābūt kā atgādinājumam ar plašāku nozīmi - arī būvniekiem, ka nedrīkst strādāt pa roku galam.»