Centrāltirgū hurmām rekordzema cena

© F64

Beidzamajos gados arī Latvijā popularitāti ir ieguvusi hurma – spilgti oranžs, salds un sulīgs auglis. Šobrīd šis košais aizjūru auglis ir pārplūdinājis Rīgas Centrāltirgus tirdzniecības vietas, un šonedēļ tam ir rekordzema cena.

Interneta dzīlēs hurma tiek slavināta kā ļoti veselīgs auglis. Hurma ir bagātīgs ogļhidrātu avots, kā arī satur daudz šķiedrvielu. Hurmu izmanto sirds un asinsvadu sistēmas stiprināšanai. Tā ir lielisks līdzeklis cīņā ar hipertoniju lielā C vitamīna daudzuma dēļ, bet šķiedrvielas palīdz uzlabot gremošanas sistēmu. Pateicoties lielajam vitamīnu saturam, hurma ir ļoti noderīga imunitātes uzlabošanai. Vienīgi cukurslimības slimniekiem ar šo augli nevajadzētu aizrauties - hurma satur līdz pat 25% glikozi un citus cukurus.

Hurma ir sezonāls auglis, un tagad ir īstais tās baudīšanas laiks. Hurma Centrāltirgū maksā, sākot no 0,60 eiro kilogramā. Tikpat kārdinoši un iecienīti augļi ir arī mandarīni, kuri kilogramā maksā no 0,80 līdz 1,80 eiro, granātāboli nopērkami, sākot no 0,80 līdz 2,50 eiro, ananasi maksā 1,00 eiro gabalā, melone maksā no 0,50 līdz 0,70 eiro kilogramā, banāni, sākot no 0,60 eiro, vīnogas, sākot no 0,80 līdz 1,00 eiro, kivi - 1,20 eiro, citroni - no 0,70 līdz 1,00 eiro. Valrieksti maksā no 3,50 eiro, lazdu rieksti - no 2,60 līdz 2,80 eiro, āboli - ap 1,50 eiro, bumbieri - 2,60 eiro, bet dzērvenes - 2,00 eiro litrā.

Kartupeļiem cena ir no 0,35 eiro kilogramā, burkāni maksā 0,80 eiro kilogramā, ķirbis no 0,50 līdz 0,70 eiro, kāposti - 0,40 līdz 0,60 eiro, skābēti kāposti - no 1,00 līdz 1,20 eiro, ziedkāposti - no 2,20 līdz 2,60 eiro, sarkanās bietes - 1,00 eiro, gurķi no 1,00 līdz 1,50 eiro, tomāti no 0,40 līdz 2,00 eiro, sīpoli - no 0,60 līdz 0,80 eiro, ķiploki no 2,80 līdz 5,00 eiro, paprika - 1,50 eiro kilogramā.



Latvijā

Kaitējums zemūdens interneta savienojumiem starp Vāciju un Somiju un starp Lietuvu un Zviedriju ir samazinājis datu pārraides ātrumu un izraisījis virkni starptautisku aizdomu. Tomēr līdz šim nav izšķirošas reakcijas uz šo notikumu. Šis nav pirmais gadījums, kad Baltijas jūrā tiek bojāta zemūdens infrastruktūra. Radušās pamatotas aizdomas par Krievijas iesaisti, ziņo Polijas medijs "wnp.pl".

Svarīgākais