Centrāltirgum 87. dzimšanas dienā tālejoši attīstības plāni

«Nākamgad attīstīsim tādu pasākumu kopumu kā dažādi tematiskie gadatirgi. Tie būs kā nelieli svētki ar mūziku un citām lustēm. Principā tirgus tāds arī tika veidots un bija tā pirmsākumos.» © Kaspars KRAFTS, F64 Photo Agency

Ar dziesmām, mielošanos, fotografēšanos un citām interesantām aktivitātēm nosvinēta Rīgas Centrāltirgus 87. jubileja. Ikviens apmeklētājs būs pamanījis, ka pēdējos gados tirgus kļūst arvien sakoptāks – pamazām tas tiek sakārtots, lai laika zoba atstāto pēdu vietā taptu mūsdienīgi vaibsti. Centrāltirgus mainās ne tikai vizuāli, bet arī saturiski – ir iecere to radīt par vietu, kur smelties svētku sajūtas arī ikdienā.

Mūzika, gardumi un prieks

87. dzimšanas dienas lustes ilga trīs dienu garumā - otrdien Gastronomijas paviljonā steidzīgais pircēju solis pierima, klausoties grupas Instrumenti muzikālajā vēstījumā, kā arī novērtējot Jaņa Rozentāla Mākslas skolas audzēkņu gleznu izstādi Divas dienas Centrāltirgū, kur ainota tirgus unikālā, dažādā un rosīgā atmosfēra - paviljonu iekštelpu plašums, tirgotāju un pircēju figūru ritms, krāsainie sakņu stendi un gaļas vitrīnas.

Kaspars KRAFTS, F64 Photo Agency

Savukārt vakar un aizvakar Sakņu paviljonā notika informatīvi izklaidējošs pasākums Rudens. Dzimšanas diena. Svinības - svinībās uzstājās dažādi mākslinieki, visi viesi tika cienāti ar jubilejas kliņģeriem. Līdztekus muzikāliem priekšnesumiem ikvienam bija iespēja piedalīties ar ražas svētku tematiku saistītās aktivitātēs, piemēram, tika gatavoti un degustēti rudens vitamīnu kokteiļi, ķirbju ēdieni. Abas svētku dienas bija iespēja izgatavot apsveikuma kartītes, nodot savus sveicienus un novēlējumus Centrāltirgum un iemūžināt svētku sajūtas fotogrāfijās kopā ar tirgus talismaniem Groziņu un Turziņu.

Mazi svētki ikdienā

Rīgas Centrāltirgus valdes priekšsēdētājs Artis Druvinieks ir pārliecināts, ka svētku sajūta jātver ne vien dzimšanās dienā vai citos nozīmīgos datumos, bet arī ikdienā, tāpēc viņš vēlas, lai Centrāltirgus pamatbūtība atgriežas pie savām saknēm, veidojoties par vietu, kur, kā ierasts, pērk un pārdod, bet arī svin - svin atkalredzēšanos, kopā būšanu. «Nākamgad attīstīsim tādu pasākumu kopumu kā dažādi tematiskie gadatirgi. Tie būs kā nelieli svētki ar mūziku un citām lustēm. Principā tirgus tāds arī tika veidots un bija tā pirmsākumos.»

Plāni lieli

Centrāltirgus turpina pilnveidoties arī vizuāli - modernizēts tirgus atklātais laukums, šobrīd rekonstrukcija notiek Gastronomijas paviljonā. Darbi ir pusceļā - nākamgad tiks pārvilktas komunikācijas, noritēs kosmētiskie darbi, tiks iekārtotas tirdzniecības vietas. A. Druvinieks prognozē, ka paviljonā tirdzniecība atsāksies nākamā gada pavasara izskaņā. Paviljons ievērojami atšķiršoties no saviem četriem pārējiem brāļiem, taču konkrētas novitātes Centrāltirgus vadītājs vēl neizpauž, lai paviljona atklāšanas dienā apmeklētājiem būtu pārsteigums. Arī pārējie paviljoni tiks atjaunoti - vēl gan nav zināms, kurš būs nākamais. «Taču katrā ziņā tirgus attīstība turpināsies,» uzsver A. Druvinieks.

Kaspars KRAFTS, F64 Photo Agency

Centrāltirgus savās nākotnes pilnveides vīzijās nav piemirsis arī par tūristiem - arvien vairāk ārvalstu viesu vēlas paviesoties Eiropas lielākajā atklātajā tirgū un izbaudīt tā šarmu un sniegtās iespējas. «Plānots, ka nākamgad atvērsim tūrisma informācijas centru. Ir iecere atvērt arī muzeju - informācija un vizuālie materiāli ir savākti, tagad tiek domāts, kur to izveidot,» stāsta Centrāltirgus vadītājs.



Svarīgākais