Ar petardēm sabojāts valsts karogs uz AB dambja; vēršas Drošības policijā

© F64

Biedrība "Latvijas karogs" vērsusies Drošības policijā (DP) par oktobra beigās sabojāto valsts karogu uz AB dambja, pastāstīja biedrības "Latvijas karogs" valdes priekšsēdētājs un Saeimas deputāts Rihards Kols (VL-TB/LNNK).

Pēc viņa teiktā, karogam bojājumi konstatēti 20.oktobrī.

Kols pastāstīja, ka karogam konstatētie bojājumi nav radušies dabiskā nolietojuma procesā.

Karoga masta tuvumā atrastas tukšas petardes. DP kompetencē esot noskaidrot, vai karogs sabojāts netīšām vai speciāli.

Biedrība DP vērsusies ne tikai par karoga sabojāšanas faktu, bet arī par naidīgajiem komentāriem internetā, kas ievietoti pēc tam, kad kļuva zināms par karoga sabojāšanu.

"Esam lūguši DP pārbaudīt konkrētus komentārus, jo tā ir ne tikai naida kurināšana, bet arī necieņa pret valsts simbolu," norādīja Kols.

Lai turpmāk neatkārtotos šādi gadījumi, biedrība arī vērsusies Rīgas pašvaldībā ar lūgumu nodrošināt atbilstošus pasākumus, piemēram, uzstādīt videonovērošanu un veikt policijas patruļas.

F64

Jau ziņots, ka Rīgā 18.oktobrī uz AB dambja atklāts monumentālais Latvijas karoga masts.

Monumentālais Latvijas karoga masts tapis kā veltījums Latvijas valsts simtgadei un no biedrības "Latvijas karogs" tika nodots īpašumā Rīgas pašvaldībai, kura turpmāk nodrošinās masta ekspluatāciju.

Uz AB dambja uzstādītais karoga masts ir 60 metrus augsts, bet Latvijas karoga izmēri sasniedz 20 reiz desmit metrus.

"Latvijas karogs" ir ilgtermiņa projekts, kurā līdz Latvijas simtgades sagaidīšanai 2018.gadā ir iecerēts izvietot monumentālus valsts karogus gan Rīgā, gan Latvijas novados.

Līdz šim monumentālie Latvijas karogu masti ir izbūvēti Ogrē, Smiltenē, Valkā un Limbažos un to uzstādīšana vēl tiek plānota Siguldā, Alūksnē, Liepājā un Valmierā.

Novados karoga mastu izbūve realizē gan par ziedotāju, gan pašvaldību līdzekļiem. Rīgā projekts ir realizēts par privātiem ziedojumiem.

Latvijā

Finanšu nozares asociācijas (FNA) apkopotie dati liecina, ka šī gada pirmajos desmit mēnešos četrām lielākajām bankām Latvijā ir izdevies novērst finanšu krāpšanas mēģinājumus un pasargāt klientu līdzekļus vairāk nekā 10 miljonu eiro apmērā. Tomēr šajā pašā periodā krāpniekiem izdevies izkrāpt vairāk nekā 13 miljonus eiro. Visbiežāk krāpšanas gadījumi ir saistīti ar investīciju krāpniekiem (78% gadījumu novērsti) un telefonkrāpniekiem (51% gadījumu novērsti).

Svarīgākais