Nolietoto riepu izgāztuve, kas nelegāli izveidota Rīgā, Starta ielā, nav sarukusi arī pēc lielas skandalēšanās – Valsts vides dienests uzņēmumam Riepu bloki uzlicis reāli nesamaksājamu sodu gandrīz 13 miljonu eiro apmērā, taču uzņēmums arī šo sodu, tāpat kā iepriekšējos, apstrīdējis. Līdz tiesai lieta pagaidām nav nonākusi.
Iepriekšējie sodi bija ievērojami mazāki. Vispirms 1500 eiro, pēc tam 5000 eiro, paturot spēkā nosacījumu, ka riepas nekavējoties jāgādā prom un jāpārstrādā. Taču atvēlētajos termiņos tas nav izdarīts, un dienests aprēķinājis soda naudu nevis par divām lielām nelegālām kaudzēm, bet gan katru nepārstrādāto riepu kilogramu. Dabas resursu nodokli 0,33 eiro - desmitkāršā apmērā.
Pēc būtības tas ir sods par blēdīgu shēmu, ko apzināti vai neveiksmīgas sagadīšanās dēļ īstenoja Riepu bloki. Uzņēmums par samaksu atbrīvoja citus uzņēmumus no vecajām riepām un nepieciešamības maksāt dabas resursu nodokli. Pretī uzraugošajām iestādēm un klientiem tika apgalvots, ka riepas tiek pārstrādātas. Bet netika vis. Tikai krautas kaudzē. Uzņēmuma vadītājs Aivars Grūbe Neatkarīgajai gan pieraudāja pilnu diktofonu, stāstot, ka šī neesot ļaunprātība, bet gan neveiksme biznesā. Brocēnu cementa rūpnīca dedzināšanai pretī ņemot tikai vieglo automašīnu riepas, bet te lielākā daļa ir smago mašīnu nolietotās. Turklāt Brocēniem izdevīgāk kurināmo importēt no Lietuvas. Tā esot Latvijas likumu problēma, ka tas iespējams. Savukārt produkts, kas likts uzņēmuma nosaukumā - riepu bloki -, vispār nevienam nav vajadzīgs. Latvijā milzu ķīpās sastīpotas riepas nepērk, jo pašvaldībām neesot intereses, savukārt tirgošanai ārzemēm šis produkts nav sertificēts. Principā neveiksmīgs bizness ir tikai un vienīgi uzņēmuma problēma, taču vides dienestam jāgādā, lai bīstamais riepu krāvums pēc iespējas ātrāk no Čiekurkalna pazūd. Ātri gan nekas nenotiek. Pēc vides dienesta datiem, Riepu bloki no teritorijas Starta ielā ir izveduši 581 tonnu riepu. Turpina izvest joprojām, bet tas notiekot pārāk gausi. Tikmēr dienesta izsludinātajā sarunu procedūrā par tiesībām utilizēt nelegālo riepu krautuvi pieteikušies četri uzņēmumi. Uz piemērotu vietu riepas jānogādā mēneša laikā pēc līguma noslēgšanas, savukārt pārstrādei atvēlēts gads. Lēmums vēl nav pieņemts, un arī summa, cik šī riepu apsaimniekošana izmaksās nodokļu maksātājiem, vēl nav zināma.
No Čiekurkalna riepu stāsta viens labums tomēr ir. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija atzinusi, ka piemērot ražotāju atbildības sistēmu attiecībā uz autoriepām ir pilnīgi bezjēdzīgi. Shēma nodrošina vienīgi manipulācijas ar dabas resursu nodokļa atmaksu, nevis atkritumu apsaimniekošanu. To paredzēts mainīt.