Pirmo reizi Rīgas iedzīvotājiem un pilsētas viesiem Muzeju naktī 15.maijā būs iespējams izstaigāt un iepazīt Rīgas pili.
Muzeju naktī no plkst.18 līdz 24 apmeklētāji Rīgas pili varēs iepazīt kā vienotu kompleksu, kurā patlaban mājvietu rod Valsts prezidenta rezidence, Latvijas Nacionālais vēstures muzejs (LNVM), Latvijas Nacionālā mākslas muzeja Ārzemju mākslas departaments un Rakstniecības, teātra un mūzikas muzeja kolekciju krātuves lasītava.
Muzeju naktī LNVM būs iespējams izstaigāt galvenās pils pagalmu, apskatīt kuršu, lībiešu, zemgaļu, sēļu un latgaļu 10.-12.gadsimta rotu ekspresizstādi, interesentiem būs iespēja apskatīt Rīgas pils otrā stāva seno griestu velvju fragmentus, aplūkot Svina torni, kā arī būs iespēja iepazīt dažādas muzeja izstādes.
Latvijas Nacionālā mākslas muzeja Ārzemju mākslas departamentā varēs apskatīt ārzemju mākslas kolekcijas, gleznas no itāliešu tirgotāja, kolekcionāra un glezniecības restauratora Domeniko de Robiani (1795-1889) kolekcijas, instalāciju "Balle pilī", ieskatīties Svina torņa pirmā stāva telpās un skatīt instalāciju "Mēs aizejam".
Savukārt Valsts prezidenta rezidences daļā priekšpilī būs iespējams apskatīt priekšpils pagalmu, 16.gadsimta Madonnas un mestra Voltera fon Pletenberga ciļņus, izstaigāt vestibilu priekšpils Ziemeļu korpusā, kā arī varēs baudīt mūziku pils dārzā Jāzepa Mediņa Rīgas mūzikas skolas audzēkņu izpildījumā.
Muzeju naktī apmeklētājiem būs iespēja izstaigāt publikai ikdienā slēgto Rīgas pils galveno un priekšpils daļu.
LNVM Arheoloģijas departamenta vadītājs Jānis Ciglis žurnālistiem stāstīja, ka pēc pieciem gadiem tiks svinēta Rīgas pils 500 gadu jubileja.
Trešā ordeņa pils Rīgā ir uzbūvēta laikā no 1497.gada līdz 1515.gadam. Tā tika veidota kā neregulārs četrmalu būvbloks ar iekšējo pagalmu un torņiem stūros, no tiem divi galvenie bija apaļie lielgabalu torņi, kuriem 19.gadsimtā doti nosaukumi Svina tornis, kas atrodas dienvidaustrumos, un Svētā Gara tornis, kas atrodas ziemeļrietumos, kā arī divi kāpņu tornīši. Muzeju naktī apmeklētāji no iekšpuses varēs aplūkot galveno pils pagalmu, kā arī varēs novērtēt laika posmā no 1842.gada līdz 1844.gadam uzcelto akmens galeriju, kas uzbūvēta koka galerijas vietā.
Savulaik Pils otrajā stāvā dienvidu korpusa austrumu daļā atradās baznīca jeb kapela ar sakristeju, rietumu daļā - mestra telpas. Ziemeļu korpusā bija ordeņa brāļu guļamtelpa jeb dormitorijs, austrumu korpusā - kapitula zāle, kurā pēdējais Livonijas ordeņa mestrs Gothards Ketlers atteicās no sava amata un kļuva par Kurzemes-Zemgales hercogu. Rietumu korpusā atradās mestra guļamtelpa, kurā 1582.gadā apmetās Polijas karalis Stefans Batorijs. Visā pilī galvenais stāvs, kura griestu augstums bija septiņi metri, tika sadalīts divos stāvos, mūsdienās tas ir otrais un trešais stāvs, 1783.gadā kapitula zāles greznās velves tika nokaltas. Velves ir saglabājušās tikai dienvidu korpusā. Muzeju naktī apmeklētājiem būs iespēja aplūkot mestra telpu velves no augšas un 18.-19.gadsimta kādreizējo koka kāpņu vietu, kas aizmūrēta 19.gadsimta 70.gados, kad pagalmā piebūvēja kāpņu piebūvi.
Muzeju nakts apmeklētājiem būs iespēja doties arī uz Svina torni, kura apakšstāvā kādreiz glabāts pulveris. Svina tornī būs iespēja aplūkot izstādi "Nauda Latvijā gadsimtu ritumā", kā arī no torņa logiem novērtēt vienu no skaistākajiem skatiem uz Vecrīgas panorāmu.
Muzeju nakts apmeklētājiem saistošākā un interesantākā varētu šķist Valsts prezidenta rezidences pagalma, vestibila un pils dārza jeb priekšpils iepazīšana.
Priekšpils atrodas galvenās pils ziemeļu pusē. Priekšpils kopā ar pili atjaunota 16.gadsimata sākumā, bet pārbūves ir notikušas 17.gadismtā, uzbūvējot priekšpilij trešo stāvu un iekārtojot Vidzemes ģenerālgubernatora telpas.
Priekšpils pagalmā skatītājiem virs vārtiem ieejā galvenajā pilī atrodas dekoratīvs 16.gadsimta pirmajā pusē veidots elements, kurā redzami Madonnas un mestra Voltera fon Platenberga ciļņi. Platenberga tēls virs ieejas galvenajā pilī tika iekļauts kā pateicība par to, ka tika pabeigta trešā ordeņa pils būvniecība, kas bija ļoti ieilgusi, informēja Valsts prezidenta kancelejas ugunsdrošības inspektors Rolands Majors, kurš Rīgas pilī strādā kopš 1954.gada.
No 1922.gada līdz 1940.gadam Rīgas pils bija Valsts prezidenta rezidence. 1920.gada pilī tika iekārtots Valsts vēsturiskais muzejs, tagadējais LNVM, Valsts mākslas muzejs un citas kultūras iestādes. Padomju varas gados pilī darbojās Pionieru pils un muzeji - Latvijas PSR Vēstures muzejs, Aizrobežu mākslas muzejs, Raiņa Literatūras un mākslas vēstures muzejs.
No 1995.gada Rīgas pilī atkal ir Valsts prezidenta rezidence, LNVM, Latvijas Nacionālā mākslas muzeja Ārzemju mākslas departaments un Rakstniecības, teātra un mūzikas kolekciju krātuves lasītava.
Jau ziņots, ka Muzeju naktī apmeklētājiem 15.maija vakarā durvis vērs 96 muzeji visā Latvijā, kurus laikā no plkst.19 līdz 1 naktī apmeklētāji varēs apmeklēt bez maksas.
Muzeju naktī šogad iesaistīsies ne tikai dažādi muzeji, bet arī Muzeju nakts sadarbības partneri un draugi, tādēļ Muzeju nakts baudītājiem bez muzeju piedāvātās programmas būs iespēja apmeklēt arī 65 citus objektus, kas Rīgā, piemēram, būs Rīgas Latviešu biedrības nams, "Berga Bazārs", klubs "Nabaklab", Dailes teātris, Saeimas ēka un daudzi citi. Kopumā Muzeju naktī darbosies 161 apskates vieta.