Samazinājies Rīgas Zoodārza apmeklētāju skaits

Pagājušajā gadā Rīgas Nacionālo zooloģisko dārzu apmeklējuši 252 845 interesentu, kas ir par ceturto daļu jeb 26% mazāk nekā 2008.gadā, kad Zooloģiskais dārzs bija piesaistījis 342 975 apmeklētājus.

Kopš 2000.gada Rīgas Zooloģiskais dārzs lielāko apmeklētāju skaitu piedzīvojis 2007.gadā, kad zoodārzā bija ieradušies 365 014 apmeklētāji, bet viszemākais apmeklētāju skaits šajā laika periodā ir bijis 2000.gada - 225 853 apmeklētāji.

Rekordlielu apmeklētāju skaitu Rīgas Zooloģiskais dārzs piedzīvoja laikā, kad zoodārzā jaunuzceltajā mītnē gandrīz pēc 30 gadu pārtraukuma atgriezās žirafes. 2008.gadā dārzam pievienojās vēl viena žirafe, un cilvēku interese par jaunajiem dzīvniekiem vēl aizvien bija liela.

Rīgas Nacionālā zooloģiskā dārza valdes priekšsēdētājs Rolands Greiziņš jau pagājušajā gada oktobrī stāstīja, ka zoodārzu apmeklē mazāk interesentu nekā iepriekšējos divos gados.

Pēc Greiziņa teiktā, apmeklētāju skaitu Zooloģiskajā dārzā var palielināt ar jaunu dzīvnieku rādīšanu un jaunu ekspozīciju izveidošanu un būvēšanu. Pierādījies, ka jauni dzīvnieki vai jauna ekspozīcija var noturēt cilvēkos interesi vismaz divus gadus.

Apmeklētāju skaita samazinājumu pagājušajā gadā piedzīvojusi arī Rīgas Zoodārza filiāle "Cīruļi". Pērn "Cīruļos" viesojās 20 268 apmeklētāji, kas ir otrs zemākais skaitlis kopš 2002.gada. Apmeklētāju skaits "Cīruļos" ievērojami krities gada otrajā pusē.

Rīgas Zooloģiskā dārza kopējie ieņēmumi pagājušajā gadā bijuši 2 025 938 lati. No Vides ministrijas zoodārzs saņēmis 280 915 latu finansējumu, Rīgas domes - 669 263 latus, ziedojumos un dāvinājumos ieņemts 21 971 lats, bet pašu ieņēmumi pērn bijuši 1 053 789 lati, no tiem par ieejas biļetēm iekasēti 798 967 lati.

Zooloģiskais dārzs 2009.gadā izdevis 2 006 659 latus. Lielākā daļa jeb 961 117 lati tērēti algām un sociāliem maksājumiem, 878 142 lati - materiālu, energoresursu, ūdens, inventāra un barības iegādei, no kuriem 195 577 lati pagājušajā gadā tērēti dzīvnieku barības iegādei.

Latvijā

Latvijā gadā ir 12 papildu brīvdienas (Lieldienās, Jāņos, Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienā, Latvijas Republikas Proklamēšanas dienā, Darba svētkos, Ziemassvētkos un Jaungadā). Lielākā daļa cilvēku, izņemot darbaholiķus, labprāt iegūtu vēl pāris papildu brīvdienas, piemēram, Lāčplēša dienu un 15. augustu. Arī darba nedēļa varētu būt īsāka. Ekonomisti gan krata pirkstu – papildu brīvdienas Latvijai izmaksājot dārgi.

Svarīgākais