Cirka mākslas revolūcija, atsakoties no klasiskā cirka ar dzīvniekiem, turpinās ar garlaicīgākām nodarbēm – Kultūras ministrija gatavojas jaunai tiesvedībai, cirka vadītāja sacer darbības stratēģiju, bet Rīgas cirka ēkas fasādē tiek skrūvēti mikropāļi – lai neapkrīt.
Tieši gadiem ilgā tiesāšanās par īpašumtiesībām ir iemesls, kādēļ Rīgas cirks nonāca tik sliktā stāvoklī, ka ēku publikai nācās slēgt. Tas notika vienlaikus ar radikālās vegānu organizācijas Dzīvnieku brīvība aktivitātēm, un klasiskajam cirkam Latvijā tika pielikts punkts. Pagājušajā gadā beidzot tika izziņota valsts uzvara cīņā par ēkām un zemi. Taču izrādās, ka ar to nekas nav beidzies, jo kādreizējām īpašniecēm Sarmītei Bīviņai un Birutai Kreilei pienākas kompensācija. Viņas grib saņemt daudz - vairāk nekā miljonu eiro, kas atbilst pašreizējai īpašuma vērtībai. Turpretim valdība nolēmusi maksāt maz - nepilnus 300 tūkstošus. Tik Rīgas cirks maksāja 1995. gadā, ar kuru bijušajiem īpašniekiem beidzās īpašumtiesības. Kultūras ministrija rēķinās, ka strīds par kompensācijas apjomu tiks skatīts tiesā. Taču atšķirībā no iepriekšējām tiesvedībām gaidāmā vairs neliedz valstij rūpēties par savu īpašumu, un tas arī pašlaik tiek darīts. Rīgas cirka jaunā vadītāja Ināra Kehre Neatkarīgajai pastāstīja, ka pašlaik turpinās fasādes konservācijas darbi. Brīvi stāvošā fasāde tagad ir atsieta pret ēku, un, lai novērstu tās sēšanos, zem pamatiem gruntī tiek spiesti pāļi.
Darbi turpināsies līdz decembrim. Taču arī pēc tam ēka publikai, visticamāk, netiks atvērta, vismaz ne pilnā apjomā. Būvniecības valsts kontroles biroja atzinumā bez šķībās fasādes bija minētas arī ugunsdrošības un vides pieejamības problēmas ēkā. Īsāk sakot, cirka ēkai ir nepieciešams kapitāls remonts. Cik tas varētu maksāt un vai valdībai cirka mākslas glābšana būs prioritāte, šobrīd nav zināms. Pirms sludināt skiču konkursu, jāsaprot, kas tajā mājā iekšā notiks. Cik telpas un kādiem nolūkiem būs nepieciešamas. Kāds vispār būs Latvijas jaunais cirks.
Jāatgādina, ka iepriekš Rīgas cirks balstījās pamatā uz krievu publikas interesi par dzīvniekiem. I. Kehre par vadītāju tika iecelta tieši tāpēc, ka piedāvāja ideju par cirku bez dzīvniekiem, un pašlaik viņa izstrādā iestādes darbības stratēģiju. Plašākas publiskas aktivitātes, kas varētu ieskicēt viņas vīziju par cirku, gaidāmas rudenī. Septembrī plānots atvērt cirka skolu, bet līdz gada beigām uz Rīgu atvest arī vienu izrādi.