Rīgā zupas virtuvju būs vairāk

Rīgas domes Labklājības departaments plāno jau tuvākajā laikā palielināt Rīgas labdarības zupas virtuvēs izsniegto porciju skaitu, Neatkarīgajai pastāstīja Labklājības departamenta Rīgas Sociālā dienesta vadītājs Ervins Alksnis.

Lai gan salīdzinājumā ar pērno gadu šogad zupas virtuvēs izsniedz gandrīz uz pusi lielāku porciju skaitu, tomēr rindas pēc bezmaksas zupas vēršas arvien garākas. Pagājušā gadā vidēji dienā tika izsniegtas apmēram 500 porcijas, šogad tās ir jau divreiz vairāk.

"Plānojam palielināt gan zupas virtuvju skaitu Rīgā, gan izdales vietas. Jaunās vietas, kur varētu būt zupas virtuves, ir Bolderāja, Ķengarags un Vecmīlgrāvis," stāsta E. Alksnis. Diemžēl situācija ir tāda: ja kādreiz zupas virtuves apmeklēja tikai bezpajumtnieki, tagad zupu vai biezputru lūdz arī ģimenes ar bērniem un pensionāri.

Visticamāk, porciju skaits visās zupas virtuvēs tiks palielināts uz rudens pusi, jo vasarā situācija parasti ir labvēlīgāka – ir iespējams atrast papildu darbus, ienākumus. Rīgas Sociālā dienesta speciālisti apgalvo, ka pie šā jautājuma, lai Rīgas trūcīgākajiem cilvēkiem nodrošinātu ēdienu, "intensīvi strādā".

Pašlaik Rīgas dome piešķir finansējumu zupas virtuves pakalpojumiem divām organizācijām – Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas Diakonijas centram un žēlsirdības misijai Dzīvības ēdiens. Diakonijas centra zupas virtuve Āgenskalna tirgus rajonā darbojas katru darbadienu no 12 līdz vieniem dienā. Pārējās ir Dzīvības ēdiena zupas virtuves – K. Barona ielā 56 (katru dienu no 9 līdz 11, izņemot svētdienas), Čiekurkalna tirgū, Ropažu ielā 70 (katru darbadienu no vieniem līdz diviem) un dienas centrā bezpajumtniekiem un maznodrošinātajiem Katoļu ielā 57 (svētdienās no vieniem līdz diviem). Vēl Rīgā ir vairākas zupas virtuves, kuras netiek finansētas no pašvaldības līdzekļiem, bet galvenokārt no reliģisko organizāciju naudas.

Neatkarīgā jau rakstīja, ka Rīgā, visticamāk, visiem trūcīgajiem nepietiks Eiropas apmaksāto pārtikas paku, tāpēc Rīgas sociālais dienests aicina iedzīvotājus izmantot zupas virtuvju piedāvājumu.

Latvijā

Finanšu nozares asociācijas (FNA) apkopotie dati liecina, ka šī gada pirmajos desmit mēnešos četrām lielākajām bankām Latvijā ir izdevies novērst finanšu krāpšanas mēģinājumus un pasargāt klientu līdzekļus vairāk nekā 10 miljonu eiro apmērā. Tomēr šajā pašā periodā krāpniekiem izdevies izkrāpt vairāk nekā 13 miljonus eiro. Visbiežāk krāpšanas gadījumi ir saistīti ar investīciju krāpniekiem (78% gadījumu novērsti) un telefonkrāpniekiem (51% gadījumu novērsti).

Svarīgākais